LMB
Latvijas Malakologu biedrība
Par biedrību Valde Kontakti Presei
Latvijas Malakologu biedrība

Šī lapa tiek uzturēta tikai vēsturei,

Biedrības jaunumus meklē zemāk norādītajās adresēs:

Latvijas Malakologu biedrība - gliemjošana;

Malakologi un draugi.


2022. gada gliemis

Ziemeļu upespērlene Margaritifera margaritifera


Ziemeļu upespērlene Margaritifera margaritifera
Pamatteksta autors: Mudīte Rudzīte
Pamatteksta autors: Mudīte Rudzīte

Latvijas Malakologu biedrība par 2022. gada gliemeni izvēlējusi ziemeļu upespērleni Margaritifera margaritifera. Tā ir Latvijā izmirstoša suga un ir iekļauta Latvijas sarkanās grāmatas 1. kategorijā.. Galvenais iemesls ir mazuļu bojāeja pirmajos dzīves gados, jo tie ir ļoti jutīgi pret paaugstinātu slāpekļa saturu ūdenī. Tāpat arī straujteču upēs ir ļoti maz piemērotu smilts un grants slāņu, kuros tie varētu dzīvot līdz piecu, sešu gadu vecumam. Šajā vecumā tie sāk pacelties grunts virspusē, izbāž sifonus ūdens straumē, un tad to izdzīvošanai jau ir lielākas iespējas. Pieaugušās gliemenes ir mazāk jutīgas pret piesārņojumu. Pašlaik upespērleņu atradnēs atrodamas tikai gliemenes, kuru vecums ir apmēram 40 līdz 100 gadu. Ja gliemenes nedzīvotu tik ilgi, šī suga Latvijā jau sen būtu izmirusi. Eiropā dzīvotspējīgas populācijas pašlaik pastāv vēl tikai Skandināvijas, Īrijas un Bavārijas/Čehijas kalnu upēs. Taču kādreiz tās bijušas sastopamas ļoti daudzās upēs visā Eiropā. Tagad upes apsaimniekotas un piesārņotas.

Vēsturnieki stāsta, ka Vācijā bijuši pērļu meklēšanas meistari, kas ar mazām standziņām pratuši gliemenes vākus pavērt, paskatīties vai tajā ir pērle. Ja nav, tad dzīvu gliemeni var ielaist ūdenī atpakaļ. Nepratēji griež gliemeni vaļā ar nazi, un tad tā iet bojā, lai gan visbiežāk izrādās, ka nekādas pērles tajā nav. Diemžēl tā noticis arī Latvijā Zviedrijas un Krievijas pārvaldības laikā. Varētu uzskatīt, ka Latvijas pērļu resursi tika izlaupīti, jo ir daudz rakstītu liecību par to, ka 18. – 19. gadsimtā varēja iegūt pērles.

Mūsdienās vēl klāt nācis straujteču postītājs bebrs. Jā, tā ir Eiropā aizsargājama suga. Lai viņš dzīvo Latvijā visur, kur vēlas, bet pērleņu upēs prioritāte ir gliemeņu aizsardzība. Ja bebrs izveido uzpludinājumu, tad gliemenes tajā pamazām iet bojā.

Daudzās vietās Eiropā pašlaik notiek pērleņu mazuļu audzēšana un izlaišana savvaļā. Ir izstrādātas vairākas metodikas, ir arī problēmas, bet rezultāti tomēr neizpaliek. Tā kā pērleņu kāpuru attīstība notiek lašveidīgo zivju žaunās, tad parasti nav grūti pielāgot zivju mazuļu audzēšanas tehnoloģijas zivjaudzētavās. Pēc tam seko rūpīgs darbs, lai nodrošinātu gliemeņu mazuļu attīstību. Tajā pat laikā straujteču upēs jāsagatavo piemērotus mikrobiotopus, kur mazuļus izlaist.

Tāpēc mēs meklējam interesentus, atbalstītājus, mecenātus, sponsorus, visus, kas vēlētos iesaistīties Latvijas upespērleņu glābšanā! Mūsu kontaktinformācija Facebook: Latvijas Malakologu biedrība – gliemjošana.

2021. gadā Latvijas Pasts laida klajā pastmarku ar ziemeļu upespērlenes attēlu.


Foto: Markuss Moll

Foto: Markuss Moll
Ja upē sakrājas biezs dūņu slānis, veidojas gliemenēm nelabvēlīgi dzīves apstākļi. Lielās gliemenes spēj izdzīvot, bet mazuļi iet bojā.

Foto: Markuss Moll
Gliemene ierokas smiltīs un atstāj ārā tikai ķermeņa ceturto daļu. Pa atvērtajiem sifoniem ūdens ieplūst un izplūst no ķermeņa.

Foto: Markuss Moll
Čaulas vecākā daļa korodē un tā atklājas čaulas iekšējie perlamutra slāņi. Upes ūdenī tie dažreiz izskatās uzkrītoši balti un ir viegli ieraugāmi.

Foto: Mudīte Rudzīte

Foto: Mudīte Rudzīte
Mirusi kolonija Pērļupē. Gliemenes gājušas bojā 2009./2010 gada ziemā, kad upē bija ļoti zems ūdens līmenis. Tukšās čaulas palikušas tādā pozā, kādā gliemenes dzīvo - daļēji ierakušās smiltīs.

Foto: Mudīte Rudzīte
Gliemenes izbāž no čaulas vāku spraugas sifonus un filtrē ūdeni.

Foto: Mudīte Rudzīte
Ievadsifonam malās ir bārkstiņas, izvadsifona malas ir gludas.

Foto: Mudīte Rudzīte
Upespērlenes ir šķirtdzimuma dzīvnieki – ir gan tēviņi, gan mātītes. Tās ir vairoties spējīgas, lai arī sasniegušas jau cienījamu vecumu. Viss vēl nav zaudēts. Latvijas upēs palikuši vēl daži tūkstoši upespērleņu, kas varētu radīt jaunas paaudzes, un suga varētu izdzīvot. Latvijas upespērleņu genofonds būtu glābts, ja tuvāko gadu laikā varētu izaudzēt mazuļus un upēs atjaunot tiem piemērotus biotopus.

Izdevējs: Latvijas Pasts
Mākslinieks: Ģirts Grīva
Izdošanas datums: 23.04.2021
Drukāts: SIA "Baltijas Banknote", Latvija
Tirāža: 50 000
Latvijas gliemji
LMB
Projekti
Pēdējās izmaiņas: 2022.01.17-09:24 Pamatteksta autors: Mudīte Rudzīte

Creative Commons License 2022 Publicēts LU serverī izmantojot Starptautisko Atsaucoties-Nemainot nosacījumus licenci — (CC BY-SA).