Latvijas Malakologu biedrība gadskārtējā kopsapulcē par savu 2006. gada dzīvnieku bija izvēlējusi parka vīngliemezi Helix pomatia. Tas ir gliemezis, kurš iemantojis vislielāko popularitāti no visām Latvijas gliemju sugām. To redzējis katrs cilvēks, kurš vispār jebkad paskatījies sev apkārt uz dzīvo dabu.

Sugas apraksts

Sugas apraksts atrodams atsevišķā lapā.

Sugas aizsardzības statuss

• iekļauts Bernes konvencijas „Par Eiropas savvaļas augu, dzīvnieku un to dabiskās dzīves vides saglabāšanu” (1979) III pielikumā;
• iekļauts Eiropas Savienības valstu Padomes direktīvas 92/43/EEC par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 5. pielikumā pie „dzīvnieku un augu sugām, kas ir kopienas interešu sfērā un kuru iegūšana un ekspluatācija var būt pieļaujama”;
• iekļauts MK noteikumu Nr.396 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” 2. pielikumā.

Sugas statuss Latvijā

Parka jeb īstais vīngliemezis ir Viduseiropas gliemežu suga, kas Latvijā ievesta 15.-16. gs. Vispirms audzēti klosteru dārzos, lietoti kā ārstniecības līdzeklis un Lieldienu gavēņa ēdiens, bet pēc tam pakāpeniski pārgājuši dzīvot savvaļā. Šodien to varam uzskatīt par Latvijas faunas sastāvdaļu.

Sugas nosaukums

• latviešu valodā nosaukums ‘vīngliemezis’
• vācu valodā - ‘Weinbergschnecke’
• angļu valodā - ‘Roman Snail’
• franču valodā - ‘Escargot’
• latviskais sugas nosaukums ir parka jeb īstais vīngliemezis
• zinātniskais nosaukums - Helix pomatia L.

Sugas ekoloģijas pētījumi

1994. gadā Latvijas Dabas fondā nodibināja pētījumu programmu „Vīngliemezis”

• izplatība;
• populācijas parametri;
• barošanās;
• dabiskie ienaidnieki;
• čaulas morfoloģija.

Informācija par izplatību

• LU Zooloģijas un ģenētikas katedras aptaujas dati laika periodā no 1984.g. līdz 1989. gadam;
• LU Zooloģijas muzeja kolekcijas;
• Firmas „Pomatia” protokoli;
• Literatūras dati;
• Mutiskie ziņojumi.

Vīngliemežu ieguve

• Laikā no 1962. gada līdz 1965. gadam ievāca Kurzemē un veda uz Franciju;
• Laikā no 1992. gada līdz 1993. gadam vīngliemežus vāca firma „Turība”;
• Kopš 1994. gada vīngliemežus iegūst firma „P&U”, kas tagad saucas „Pomatia”;
• Pirmajos lasīšanas gados - ap 100 t gadā;
• Kopš 1998.gada lasīšanas kvota ir 150 t;
• Līdz 1997. gadam pastāvēja ‘zonu princips’;
• Kopš 1998. gada ieviests ‘mozaīkveida aizsardzības princips’.

Vīngliemežu resursu aizsardzība

• ‘Zonu princips’:
  • 1994. gadā lasīja dažādās vietās;
  • 1995. gadā lasīja Kurzemē;
  • 1996. gadā lasīja Zemgalē;
  • 1997. gadā lasīja Vidzemes centrālā daļā;
  • 1998. gadā lasīja Latgalē.
  • Izņēmums:
    • Bauskas rajonā kopš 1996.gada lasa katru gadu, lai eksperimentāli noteiktu resursu pārlasīšanas slieksni.
• ‘Mozaīkveida aizsardzības princips’:
  • vīngliemeži tiek lasīti rajonos, kur to ir visvairāk, un starp iepirkšanas punktiem paliek lasīšanas neskartas populācijas.
    • Vīngliemežus nelasa Ziemeļvidzemē, centrālajā Vidzemes daļā un Vidzemes austrumu daļā
    • Vīngliemežus nelasa lielākajā daļā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju
• 2000.gadā uzsāka vīngliemežu populāciju stāvokļa monitorings:
  • notiek uzskaites pastāvīgajos parauglaukumos,
  • kontroles uzskaites lasīšanas rajonos,
  • projekts slēgts kopš 2003.gada.
  • 2000. gadā – uzskaites Gaujas nacionālajā parkā, Liepājā un Bauskas rajonā
  • 2001. gadā – uzskaites Gaujas nacionālajā parkā, Liepājā un Jelgavas rajonā
  • 2002. gadā – uzskaites Gaujas nacionālajā parkā un Dobeles rajonā
• Populāciju stāvokļa raksturošanai izmanto:
  • populācijas blīvumu;
  • populācijas vecuma struktūru;
  • biotopu stāvokļa novērtējumu;

Vīngliemežu monitorings

Par vīngliemežu monitoringu ir atsevišķa lapa.