LMB
Latvijas Malakologu biedrība :: Gada gliemis 2015
Par biedrību Valde Kontakti Presei
Latvijas Malakologu biedrība

Gada gliemis 2015

Parastā ēdamgliemene Mytilus trossulus


Parastā ēdamgliemene Mytilus trossulus
Pamatteksta autors: Māris Rudzītis
Pamatteksta autors: Māris Rudzītis

Latvijas Malakologu biedrība par savu 2015. gada dabas simbolu bija izvēlējusies parasto ēdamgliemeni Mytilus trossulus Gould, 1850.

Ēdamgliemene par gada gliemeni izvēlēta tāpēc, ka vēlējāmies pievērst uzmanību sugas statusa problēmām. Arī citām augu un dzīvnieku sugām mēdz būt t.s. sugu kompleksi, kad zinātnieki diskutē, vai tās būtu sugas vai pasugas, ir aprakstīti arī hibrīdi. Tādas sugas parasti sagādā problēmas arī nosakot aizsardzības statusu, jo aizsargājamo sugu sarakstos jābūt skaidri un saprotami nosauktām sugām, uz kurām attiecināma aizsardzība.

Gliemene plaši izplatīta daudzās pasaules jūrās un parasti pazīstama kā ziemeļu ēdamgliemene Mytilus edulis L. Šis bijis arī Baltijas jūrā dzīvojošās ēdamgliemenes nosaukums, latviski tā saukta arī par midiju vai mīdiju, parasto mītilu, jūras sēdgliemeni, zilo gliemeni. Vēlāk suga iedalīta daudzās pasugās un tagad Mytilus edulis (plašā nozīmē) ir saprotams kā 3 visai tuvu un hibridizēties spējīgu sugu komplekss, un tagad mūsu jūras iemītniece ir uzskatāma par Mytilus trossulus G., kuras ģenētiskajā analīzē gan konstatēts daudz Mytilus edulis L. (šaurajā nozīmē) gēnu.

Latvijas piekrastē samērā bieži sastopama suga, garums līdz 30 mm (sāļākos ūdeņos izaug lielāka). Čaula plāna, garena, trīsstūrveida. Čaulu ārējā virsma melna vai tumši brūngana, bieži ar violetu krāsojumu.

Pieaugušās gliemenes dzīvo uz cieta substrāta – (akmeņiem, priekšmetiem, būvēm). Tās nekustīgi piestiprinās ar bisusa pavedieniem, kas ir izturīgi un elastīgi. Barību iegūst no cauri sūknētā ūdens izfiltrējot visu, kas ēdams – pārsvarā sīkas aļģes, baktērijas, vienšūņus. Ēdamgliemenes daudzviet lieto pārtikā, daudzās zemēs arī audzē.

Līdzīga suga Latvijā ir daudzveidīgā sēdgliemene Dreissena polymorpha (Pallas), kas gan ir saldūdens gliemene, tomēr upju ieteku tuvumā atrodama arī jūrā. Šai gliemenei ir līdzīgas formas čaula, bet ar spicāku galotni, plakanāku vēdera malu. Krāsa tai brūna, bieži – svītraina.

Čaulas bieži redzami izskaloti jūras krastā, īpaši gar Rīgas līci. Viegli atšķirama no citām jūras gliemenēm pēc salīdzinoši vistumšākajiem gliemežvākiem.

  • angliski: blue mussel, common mussel
  • vāciski: Miesmuschel
  • zviedru: blåmussla
  • igauņu: söödav rannakarp
  • lietuviešu: valgomoji midija
  • krievu: мидия съедобная

Foto: Mudīte Rudzīte
Latvijas gliemji
LMB
Projekti
Pēdējās izmaiņas: 2022.01.16-15:11 Pamatteksta autors: Māris Rudzītis

Creative Commons License 2024 Publicēts LU serverī izmantojot Starptautisko Atsaucoties-Nemainot nosacījumus licenci — (CC BY-SA).