Gada gliemis 2020

2020. gadā pirmo reizi par gada gliemi kļuva fosila gliemežu suga – Salaspils platišisma jeb Salaspils dolomītgliemezis Platyschisma kirchholmiensis. Latvijas Malakologu biedrība vēlējās pievērst uzmanību faktam, ka mūsdienu fauna ir tikai neliela daļa no kādreiz uz zemes mitušās sugu bagātības un daudzveidības. Svarīgi ir arī tas, ka gliemeždolomīts, kurā lielā skaitā atrodamas šī gliemeža fosīlijas, ir viens no Latvijas neatjaunojamiem dabas resursiem, kura labākā daļa ir jau iztērēta.

Gliemeždolomīts ir viens no dolomīta paveidiem, tajā kopā atrodas neskaitāmas Salaspils platišismas čaulu fosīlijas. Patreizējā Latvijas teritorijā devona periodā pirms 370 gadu miljoniem bijusi jūra un tās nogulumos, tagad – dolomīta slāņos, atrodamas dažādas fosīlijas. Salaspils platišisma jeb Salaspils dolomītgliemezis ir viena no tur visbiežāk sastopamajām sugām. Tādēļ to sauc arī par platišismu dolomītu. Tas atrodams vairākās iegulās Latvijas centrālajā un dienvidu daļā – Saulkalnē, Kranciemā, Remīnē, Biržos.

Gliemeždolomīts ir pelēcīgā vai iesārtā krāsā. Platišismas čaulas diametrs ir 1 – 1,5 cm. Epitets kirchholmiensis nāk no toreizējā Salaspils nosaukuma vācu valodā – Kirchholm. Šo fosilo sugu 1843. gadā aprakstījis dabaspētnieks no Latvijas Aleksandrs fon Keizerlings (1815 – 1891). Viņš dzīvoja Kabiles muižā pie Kuldīgas un 1841. gadā pievienojās angļu ģeologa R. E. Mērčisona un franču paleontologa E. Verneja ekspedīcijai toreizējās Krievijas Eiropas daļā. Ekspedīcijas atklājumu skaitā bija arī šis devona gliemezis.

Platišismu dolomīts, kas atsedzās daudzviet Daugavas krastos, plaši izmantots kā vietējais būvakmens jau senākajās, viduslaiku mūra celtnēs Ikšķilē un Rīgas pilī. 17. gadsimtā izvests uz Angliju un Zviedriju, lietots kā kuģu balasts. Vēlāk izmantots arī daudzu citu Rīgas ēku fasādēs. Liela daļa pārstrādāta šķembās, izmantota kaļķa ieguvē, daļa krājumu kļuvuši nepieejami Daugavas aizsprostu dēļ. Mūsdienās gliemeždolomīts izmantots kā dekoratīvais un apdares materiāls daudzās Rīgas būvēs, piemēram, Rīgas kanālu tiltos, Kongresu namā, arī Bastejkalnā. Tas veido īpašu un neatkārtojamu Rīgas arhitektūras akcentu. Tomēr pašlaik varam uzskatīt, ka labākā gliemeždolomīta resursi dabā ir praktiski izsmelti.

Par gliemeždolomītu vairāk var uzzināt Latvijas Universitātes Muzejā pie krājuma glabātāja Māra Rudzīša maris.rudzitis@lu.lv

Papildus informācija:

• Saulkalnes Platyschisma-dolomits un tā izmantošana
• TUG 1597-66 | Gastropoda
• Aleksandrs fon Keizerlings

Foto: Māris Rudzītis	Salaspils platišisma Platyschisma kirchholmiensis Bastejkalnā, Rīgā. Kādreiz Bastejkalnu rotāja daudzi platišismu gliemeždolomīti, un šo vietu sauca arī par Gliemežkalnu. Bet pēc pēdējās pārbūves, kad tika izmantots dolomīts bez platišismu fosilijām, tos grūti atrast.
Foto: Māris Rudzītis	Dolomīta gabalos parasti redzamas fosīlo čaulu daļas dažādos rakursos. Te redzamas nepreparētas fosilijas svaigi nošķeltā ieža gabalā.
Foto: M. Sevele	Pēterbaznīca. Fasādi veido platišismu gliemeždolomīts. Gaišākās plāksnes ir 90-tajos gadu poļu restauratoru „veikums” – robi aizpildīti ar kaļķakmeni, kas bagāts ar gliemeņu čaulām, dažus desmitus miljonu gadu vecs un iegūts Kaspijas jūras tuvumā.
Foto: M. Sevele	Pirms nonākšanas ēkas sienā dolomīta gabalus apstrādā, tādējādi atklājas fosīlijas. Attēlā – dabīgi atpreperējies kavernozs dolomīts.
Foto: Tartu Universitātes Ģeoloģijas muzejs	Attīrīta fosīlija. Attēla izcelsme: https://www.europeana.eu/en/item/11617/_OPENUPTUG_UTNHM_ESTONIA_1597_67