LMB
Latvijas Malakologu biedriba :: Gada gliemis 2020
Par biedrību Valde Kontakti Presei
Latvijas Malakologu biedriba

Gada gliemis 2020

Salaspils platišisma Platyschisma kirchholmiensis

Pirmo reizi par gada gliemi kļuvusi fosila gliemežu suga – Salaspils platišisma jeb Salaspils dolomītgliemezis Platyschisma kirchholmiensis. Latvijas Malakologu biedrība vēlas pievērst uzmanību faktam, ka mūsdienu fauna ir tikai neliela daļa no kādreiz uz zemes mitušās sugu bagātības un daudzveidības. Svarīgi ir arī tas, ka gliemeždolomīts, kurā lielā skaitā atrodamas šī gliemeža fosīlijas, ir viens no Latvijas neatjaunojamiem dabas resursiem, kura labākā daļa ir jau iztērēta. Gliemeždolomīts ir viens no dolomīta paveidiem, tajā kopā atrodas neskaitāmas Salaspils platišismas čaulu fosīlijas. Patreizējā Latvijas teritorijā devona periodā pirms 370 gadu miljoniem bijusi jūra un tās nogulumos, tagad – dolomīta slāņos, atrodamas dažādas fosīlijas. Salaspils platišisma jeb Salaspils dolomītgliemezis ir viena no tur visbiežāk sastopamajām sugām. Tādēļ to sauc arī par platišismu dolomītu. Tas atrodams vairākās iegulās Latvijas centrālajā un dienvidu daļā – Saulkalnē, Kranciemā, Remīnē, Biržos.

Gliemeždolomīts ir pelēcīgā vai iesārtā krāsā. Platišismas čaulas diametrs ir 1 – 1,5 cm. Epitets kirchholmiensis nāk no toreizējā Salaspils nosaukuma vācu valodā – Kirchholm. Šo fosilo sugu 1843. gadā aprakstījis dabaspētnieks no Latvijas Aleksandrs fon Keizerlings (1815 – 1891). Viņš dzīvoja Kabiles muižā pie Kuldīgas un 1841. gadā pievienojās angļu ģeologa R. E. Mērčisona un franču paleontologa E. Verneja ekspedīcijai toreizējās Krievijas Eiropas daļā. Ekspedīcijas atklājumu skaitā bija arī šis devona gliemezis.

Platišismu dolomīts, kas atsedzās daudzviet Daugavas krastos, plaši izmantots kā vietējais būvakmens jau senākajās, viduslaiku mūra celtnēs Ikšķilē un Rīgas pilī. 17. gadsimtā izvests uz Angliju un Zviedriju, lietots kā kuģu balasts. Vēlāk izmantots arī daudzu citu Rīgas ēku fasādēs. Liela daļa pārstrādāta šķembās, izmantota kaļķa ieguvē, daļa krājumu kļuvuši nepieejami Daugavas aizsprostu dēļ. Mūsdienās gliemeždolomīts izmantots kā dekoratīvais un apdares materiāls daudzās Rīgas būvēs, piemēram, Rīgas kanālu tiltos, Kongresu namā, arī Bastejkalnā. Tas veido īpašu un neatkārtojamu Rīgas arhitektūras akcentu. Tomēr pašlaik varam uzskatīt, ka labākā gliemeždolomīta resursi dabā ir praktiski izsmelti.

Par gliemeždolomītu vairāk var uzzināt Latvijas Universitātes Muzejā pie krājuma glabātāja Māra Rudzīša maris.rudzitis@lu.lv

Papildus informācija:

LMB
Projekti
Latvijas gliemji
Pēdējās izmaiņas: 2021.03.07-19:28 Atsauksmēm un jautājumiem

Creative Commons License 2021 Publicēts LU serverī izmantojot Starptautisko Atsaucoties-Nemainot nosacījumus licenci — (CC BY-SA).