Latvijas gliemeži

Par gada sugu 2017 Latvijas Malakologu biedrība apstiprināja Spānijas kailgliemezi (Arion vulgaris Moquin-Tandon, syn. Arion lusitanicus non Mabille). Līdz 2017. gadam šī suga Latvijas faunai bija jauna, un tolaik vēl nebija plaši izplatīta. Šī suga ir bīstama – savairojoties var nodarīt nopietnus kaitējumus lauksaimniecībai, apdraud vietējās sugas, kā arī var izplatīt parazītus un augu slimības. Ir nepieciešama visas sabiedrības līdzdalība, lai apzinātu visu pašreizējo sugas izplatību un maksimāli samazinātu tās plešanos plašumā.

Cilvēka darbības rezultātā daļa sugu tiek izplatīta un nokļūst ārpus to dabiskā areāla. Šādas sugas bieži tiek konstatētas sinantropās dzīvotnēs (dārzi, parki, stādaudzētavas).

Spānijas kailgliemezis pieder meža kailgliemežu dzimtai (Arionidae), no kuras mums Latvijā vēl ir sastopamas sešas vietējās sugas. Lielākā daļa no tām ir neliela izmēra dzīvnieki. Vienīgais vietējais šīs dzimtas pārstāvis, kas var sasniegt vai pat pārsniegt 10 cm ir sarkanais kailgliemezis A. rufus. Arī Spānijas kailgliemezis ir tik pat liels. Ķermeņa garums 7 – 14 cm. Krāsa var būt dažāda, taču biežāk tā ir brūngani netīri pelēkzaļa. Gliemeži var būt arī brūngani, oranžīgi vai pelēcīgi. Pēda vienkrāsaina gandrīz balta, krēmkrāsas vai pelēka, gļotas bezkrāsainas vai nedaudz dzeltenīgas. Uz ķermeņa virsmas labi izteikti lieli un iegareni kārpiņveida izcilnīši. Lai sugu precīzi identificētu, nepieciešams veikt dzimumsistēmas preparēšanu. Spānijas kailgliemezi var sajaukt ar sarkano kailgliemezi. Līdz šim Latvijā konstatētie sarkanie kalgliemeži ir atrasti dabiskos mežos un parasti melnā krāsā. Spānijas kailgliemezim melni īpatņi ir ļoti reti.

Hermafrodīts. Dzīvo vienu gadu. Pieaugušie īpatņi rudenī pēc olu izdēšanas iet bojā. Dzimumbriedumu sasnieguši īpatņi parādās augusta vidū. Augusta beigās Spānijas kailgliemezim sākas pārošanās periods, kura laikā tas kopulē ar vairākiem partneriem, pie tam ļoti intensīvi – ir konstatēts, ka vienam īpatnim 36 stundu laikā ir bijušas pat sešas kopulācijas, parasti gan tik īsā laika posmā nav vairāk par divām vai trim reizēm. Sezonas laikā izdēj līdz 400 olām. Vienā reizē var izdēt 20 – 30 olas. Lielākais zināmais olu skaits vienā dējumā – 141. Vienā dējumā ir dažādu partneru un arī pašapaugļotas olas. Savas dzīves laikā viens īpatnis var izveidot 5 – 9 olu dējumus. Olas dēj mitrās vietās augsnē vai komposta kaudzēs. Olas attīstās atkarībā no temperatūras 3,5 – 5 nedēļas. Mazuļiem jāizšķiļas pirms ziemas, jo ir ziemojošā stadija. Neizšķīlušās olas ziemā iet bojā. Aktīvs vakarā, naktī un no rīta. Dienā uzturas ēnainās un mitrās vietās zem krūmiem, dēļiem un citiem priekšmetiem. Lietainā un siltā laikā aktīvs arī dienā. Barojas ar dažādiem lakstaugiem.

Aptuveni pēdējo septiņdesmit vai septiņdesmit piecu gadu laikā Spānijas kailgliemezis ir strauji izplatījies visā Eiropā. Valstīs, kur tas ir ticis ievazāts, kļūst par ļoti nopietnu kaitēkli, kas lauksaimniecībai un dārzkopībai nodara milzīgus zaudējumus. Suga domājams, ka dabiski izplatīta Ibērijas pussalā un Dienvidfrancijā. Šobrīd suga ir sastopama gandrīz visā Eiropā, arī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pirmo reizi Eiropā ārpus sugas dabiskā areāla Spānijas kailgliemezis bija konstatēts Austrijā 1972. gadā. Igaunijā suga pirmo reizi bija konstatēta 2008. gadā, Latvijā 2009. gadā, bet Lietuvā 2012. gadā. Precīza sugas izplatība Latvijā vēl nav zināma. Pašreiz tiek vākta informācija, apkopoti ziņojumi un apsekotas konkrētas teritorijas, lai ievāktu materiālu anatomiskai izmeklēšanai un precīzai sugas noteikšanai. Spānijas kailgliemezis ārpus sava dabiskā areāla ir izplatījies ar cilvēka palīdzību – augu tirdzniecības un stādu pārvadāšanas rezultātā. Ar stādiem pārvadā gan gliemežu olas, gan mazuļus.

2016. gadā Latvijā Spānijas kailgliemezis tika konstatēts dārzos. Savairojoties lielā skaitā, kailgliemeži var būtiski apdraudēt vietējās augu sugas, gan apēdot tās, gan pārnēsājot dažādas augu slimības. Dabiskos biotopos suga apdraud vietējās gliemežu sabiedrības. Ir novērota pārošanās ar dažām vietējām kailgliemežu sugām, kā rezultātā tās izzūd. Centrāleiropā viens no visnopietnākajiem lauksaimniecības kaitēkļiem. Domājams, ka Latvijā notiks tas pats, kas citās valstīs.

Papildus

• Par sugas nosaukums.
• Kamila S. Zając, Maria Gaweł, Anna Filipiak, Paulina Kramarz, 2017; Arion vulgaris Moquin-Tandon, 1855 – the aetiology of an invasive species; Folia Malacologica 25(2):81–93
  DOI: DOI: https://doi.org/10.12657/folmal.025.008
  PDF: Zajac_et_al_2017.pdf

Foto: Edgars Dreijers
Foto: Edgars Dreijers
Foto: Edgars Dreijers	Sarkanā kailgliemeža (Arion rufus) un Spānijas kailgliemeža (Arion vulgaris) pārošanās.
Foto: Mudīte Rudzīte	Lūgums nejaukt Spānijas kailgliemezi Arion vulgaris, kurš ir kaitēklis, ar milzu kailgliemezi Limax maximus, kurš ir miermīlīgs sinantropas vides iemītnieks, labprāt mielojas ar aļģēm un ķērpjiem, kas aug uz koku mizas, kā arī sēnēm. Attēlā redzamie: pa kreisi divi milzu kailgliemeži – pelēki ar melnām svītrām, bet ir iespējami arī ar raibumiem svītru vietā vai gandrīz melni. Augšā un pa labi četri brūngani Spānijas kailgliemeži Arion vulgaris. Pašā vidū – mazais, uz sāniem – Spānijas kailgliemeža jaunulis, kuram vēl nav izveidojies tipiskais krāsojums.

Citas fotogrāfijas