LMB
Latvijas Malakologu biedrība :: Latvijas gliemeži
Par biedrību Valde Kontakti Presei
Latvijas Malakologu biedrība

Latvijas gliemeži

Kroklūpas vārpstiņgliemezis Laciniaria plicata


Kroklūpas vārpstiņgliemezis Laciniaria plicata
Pamatteksta autors: Mudīte Rudzīte
Pamatteksta autors: Mudīte Rudzīte

Par gada sugu 2018 Latvijas Malakologu biedrība apstiprināja Kroklūpas vārpstiņgliemezi Laciniaria plicata. Pamatojums sugas izvirzīšanai: ne pārāk bieža, ne pārāk reta, nav fona suga, tāpēc var kalpot par indikatorsugu augstvērtīgiem, ilgtoši neskartiem mežu biotopiem. Dod priekšroku biotopiem ar kaļķainām augsnēm, avotu kaļķiem, dolomītu atsegumiem, ja tie ir pietiekami mitri un noēnoti. Visi iepriekš minētie biotopi ir aizsargājami, tie ir apdraudēti, jo to izplatība Latvijā ir ierobežota un fragmentēta.

Tipiska mežu suga. Sastopama jauktos un lapu koku mežos, kalcifīlās vietās, arī uz klintīm un mūriem, visā Latvijas teritorijā, samērā bieži. Viduseiropas suga. Čaula vārpstveida, tās augstums 15 – 18 mm, platums 3,3 – 3,6 mm, samērā slaida ar 12 – 13 vijumiem. Čaulas ieeja plata, čaulas ieejas mala jeb t.s. lūpa liela un atliekta, uz tās 6 – 9 lūpas zobiņi. Krāsa tumši sarkanīgi brūna.

Vārpstiņgliemežu dzimtas nosaukums latviešu valodā norāda uz čaulas formu, kas visām šīs dzimtas sugām ir vārpstveida Bez kroklūpas vārpstgliemeža Latvijā sastopamas vēl 11 vārpstiņgliemežu sugas. Dzimtas zinātniskais nosaukums Clausiliidae sevī ietver norādi, ka šai dzimtai piederošajiem gliemežiem ir raksturīga t.s. klauzīlija – clausilium. Tas ir neliels izliekts veidojums gliemeža čaulas ieejas iekšpusē (skat. bildi elektronmikroskopā). Ar tā palīdzību gliemezis var nodrošināties tad, kad dziļu ievilcies čaulā. Savukārt citiem gliemežiem čaulas ieeju noslēdz vāciņš, citi vienkārši ievelkas čaulā dziļāk, kailgliemeži iztiek bez čaulas, bet to ķermeni sedz līpīgas gļotas, kas nodrošina aizsardzību. Klauzīlijas forma ir katrai sugai atšķirīga. Tādēļ gadījumos, kad sugu nevar atpazīt pēc formas un čaulas ieejā redzamajiem pauguriņiem un zobiņiem, var palīdzēt klauzījas izņemšana un apskatīšana binokulārājā lupā vai pat elektronmikrosopā. Labi klauzīliju zīmējumi atrodami interneta encikolpēdijā „Wikipedia”.

Latvijas valsts mežos kroklūpas vārstiņgliemezis atzīts par augstvērtīgo mežu biotopu indikatorsugu. (Mācību materiāla arhivētā kopijas)

Kroklūpas vārpstiņgliemezis apdzīvo aizsargājamus biotopus, kuru aizsardzību Latvijā nosaka MK noteikumi Nr. 350, 2017.06.12: „Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”. (Noteikumu kopija 2022.01.17)

    No MK noteikumu pielikuma saraksta:

  • 1.2. Jaukti ozolu, gobu un ošu meži gar lielām upēm,
  • 1.3. Veci jaukti platlapju meži,
  • 1.6. Nogāžu un gravu meži,
  • 1.7. Ozolu meži,
  • 1.14. Veci vai dabiski boreāli meži,
  • 2.1. Avoti, kuri izgulsnē avotkaļķus,
  • 8.5. Karbonātisku pamatiežu atsegumi.

Tas nereti sastopams arī prioritārajos biotopos – veci jaukti platlapju meži (9020- Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīkla Natura 2000 biotopu kods.), kuru aizsardzību nosaka MK noteikumi Nr. 153, 2006.02.21. „Noteikumi par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu”. (Noteikumu kopija 2022.01.17)

Vairāk informācijas par kroklūpas vārpstiņgliemezi:

Vairāk informācijas par dažādām vārpstiņgliemežu sugām:


Foto: D. Pilāte

Foto: M.Rudzīte

Foto: M.Rudzīte

Foto: M.Rudzīte

Foto (elektronmikroskopā): E.Dreijers

Foto (elektronmikroskopā): E.Dreijers

Foto (elektronmikroskopā): E.Dreijers
Latvijas gliemji
LMB
Projekti
Pēdējās izmaiņas: 2022.01.21-12:09 Pamatteksta autors: Mudīte Rudzīte

Creative Commons License 2022 Publicēts LU serverī izmantojot Starptautisko Atsaucoties-Nemainot nosacījumus licenci — (CC BY-SA).