LMB
Latvijas Malakologu biedrība :: LDF projekts :: Ziemeļu upespērlene
Par biedrību Valde Kontakti Presei
Latvijas Malakologu biedrība

LDF projekts :: Ziemeļu upespērlene

Projekta nosaukums:Ziemeļu upespērlenes aizsardzības programma
Projekta norises laiks:2001 – 2005
Izpildītāji:Latvijas Dabas fonds
Finansētāji:Latvijas Vides Aizsardzības Fonds
Projekta norises vieta:Latvija
Projekta vadītāja:Mudīte Rudzīte
Kontaktinformācija: Tālrunis: 7034894
e-pasts: mudite@lanet.lv
Adrese: Rīga, Kronvalda Bulvāris 4
LV-1010, Latvija

1999. gadā Latvijas Dabas fonds Dānijas vides konsultāciju sabiedrības finansētā projekta „Sugu un biotopu inventarizācija, aizsardzības plānu izstrāde un dabas aizsardzības struktūru attīstība Latvijā saistībā ar ES Putnu un biotopu direktīvu transpozīciju” ietvaros izstrādāja „Ziemeļu upespērlenes aizsardzības pasākumu plānu”.

Ziemeļu upepērlenēm Margaritifera margaritifera L. draud izmiršana ne tikai Latvijā, bet lielākajā sugas areāla daļā pasaulē. Suga ir iekļauta Bernes konvencijas II pielikumā un ES direktīvas 92/43/EEC II un V pielikumos, kā arī Baltijas Valstu Sarkanajā Grāmatā, Latvijas Sarkanajā Grāmatā un visos Latvijas ar likumu aizsargājamo dzīvnieku sarakstos kopš 1957. gada.

Plānā formulētais sugas aizsardzības mērķis: apturēt sugas iznīkšanu un palīdzēt tai atgūt normālu vairošanās un attīstības ciklu, joprojām vēl ir aktuāls. Latvijas teritorijā sugai draud iznīkšana tuvāko trīsdesmit gadu laikā, tikai atsevišķi īpatņi varētu nodzīvot vēl dažus desmitus gadu ilgāk. Tas, ka Lavijā ir atrasti gliemeņu kāpura stadija – glohīdiji, liecina ka pērlenes ir vairoties spējīgas, un populācijas novecošanas limitējošais faktors ir mazuļu mirstība nepiemērotu dzīves apstākļu dēļ.

Plāna realizēšanai tika izveidota Latvijas Dabas fonda „Ziemeļu upespērlenes aizsardzības programma”. Šīs programmas ietvaros realizēti šādi projekti:

  • „Ziemeļu upespērlenes pavairošana Gaujas nacionālajā parkā” (2000);
  • „Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas ziemeļu upespērlenes atradnēs” (2001);
  • „Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta upespērleņu upju izpēte” (2002);
  • „Ziemeļu upespērlenes sugas aizsardzības plāna atjaunošana" (2003);
  • „Rauzas upes zivju dīķa projekta anulēšanas kompensācija” (2000). Projektu realizēja Valmieras Reģionālā Vides pārvalde;
  • „Ziemeļu upespērlenes atradņu hidroloģiskā, hidroķīmiskā un hidrobioloģiskā izpēte” (2002). Projektu realizēja LU Bioloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorija.

2001. gadā paveiktais

2001. gadā Ziemeļu upespērlenes aizsardzības programmas ietvaros apkopota informācija par aktualitātēm un prioritātēm ziemeļu upespērlenes Margaritifera margaritiferasugas aizsardzības plāna realizēšanā.

Sagatavoti karšu uzmetumi un ieteikumi individuālajiem apsaimniekošanas noteikumiem trīs jaunu dabas parku izveidei Pērļupes, Rauzas un Tumšupes upju baseinu teritorijās. Galīgam teritoriju plānojumam un aizsargjoslu režīma sagatavošanai nepieciešamas konsultācijas ar LU Bioloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratoriju, kura pašlaik veic pētījumus minētajās teritorijās, kā arī ar mežsaimniecības un lauksaimniecības speciālistiem par aizliedzamām un pieļaujamām saimnieciskām darbībām minētajās teritorijās.

2002. gadā paveiktais

2002. gadā Ziemeļu upespērlenes aizsardzības programmas ietvaros apsekotas 59 upes Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, kopā 147,3 km. Pērlenes netika atrastas, bet iegūta vērtīga informācija par vietām, kur pērlenes iznīkušas, un arī par biezās perlamutrenes Unio crassus izplatību.

Aizpildītas 128 anketas par apsekotajiem upju posmiem, kurām sagatavotas divas rezerves kopijas. Oriģināli glabājas Latvijas Dabas fondā, viena kopija glabājas LU Zooloģijas muzejā, otra kopija Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Salacgrīvā. Anketās esošā informācija ir pieejama visiem speciālistiem zinātnisku pētījumu vajadzībām. Publiski, t.i., masu informācijas līdzekļiem šī informācija ir pieejama tikai ar speciālistu starpniecību.

Projekta laikā notika latviešu un somu kopīga ekspedīcija pa Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta upēm. Tajā piedalījās malakologs Dr. Ilmari Valovirta un trīs profesionāli nirēji Panu Oulasvirta, Vili Englund, Pekka Tuulenvire no Somijas. Nirēju piedalīšanās upju apsekošanā ir ļoti svarīga, jo ļauj iegūt informāciju par gliemeņu sugām, kas apdzīvo dziļākos upju posmus, kurus nav iespējams pārskatīt pat mazūdens periodos. Somijas speciālisti apsekoja atsevišķus posmus Salacā, Svētupē, Vitrupē un Korģē. Pērlenes netika atrastas, bet iegūta jauna informācija par pārējo gliemeņu sugu sastopamību dziļākajās vietās. Sadarbības nedēļas laikā gūta vērtīga pieredze, lai aprobētu nirēju izmantošanas metodi Latvijas upju pētījumos.

Pērlenēm piemēroti biotopi kostatēti 25 upēs. Pērleņu izdzīvošanai svarīga ir ūdens kvalitāte ilgākā laika periodā. Ja pērlenes netika atrastas nevienā no šīm upēm, tas nozīmē, ka pērleņu dzīvotnes prasībām neatbilst upes ekosistēma kopumā, lai arī vajadzīgie biotopi tur ir. Tātad jāsecina, ka vispārējā vides eitrofikācija skārusi visas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta upes. Ja pērlenes kādreiz tur ir bijušas, tad galvenie to izzušanas iemesli ir:

  1. plašas lauksaimniecības zemes visu minēto upju baseinu teritorijās;
  2. apdzīvotu vietu iepludinātais piesārņojums;
  3. uzpludinājumu veidošana uz upēm;
  4. upju taisnošana un meliorācijas projekti.

Korģe, Iģe un Vitrupe ir piemērotas, lai tajās sāktu gatavot pērleņu reintrodukcijas vietas.

2003. gadā paveiktais

2003. gadā Ziemeļu upespērlenes aizsardzības programmas ietvaros realizēts projekts „Ziemeļu upespērlenes sugas aizsardzības plāna atjaunošana”. Tā ietvaros pārskatīts 1999. gadā sagatavotais plāns. Aktualizēts plāna saturs atbilstoši šī gada situācijai. Jaunais plāns sagatavots iesniegšanai Dabas aizsardzības pārvaldē, kuras kompetencē tagad ir plānu apstiprināšana un nodošana Vides ministrijā.

Sagatavots un nodrukāts buklets „Upju gliemeņu izdzīvošana”.

Projekta laikā veikta L. Juglas, M. Juglas, Ogres un Vesetas upju baseinu apsekošana, lai precizētu tur esošo atradņu robežas. Apsekotas kopā 28 upes, apsekoto posmu kopgarums 92,6 km. Pērlenes atrastas vienā upē, tukšās pērleņu čaulas – divās upēs, iegūta vērtīga informācija par vietām, kur pērlenes iznīkušas. Novērtēta arī biezās perlamutrenes Unio crassus izplatība un populāciju stāvoklis pētāmajā teritorijā. Aizpildītas 106 anketas par apsekotajiem upju posmiem, anketas glabājas Latvijas Universitātes ZTVM Zooloģijas muzejā. Anketās esošā informācija ir pieejama visiem speciālistiem zinātnisku pētījumu vajadzībām. Publiski, t.i., masu informācijas līdzekļiem šī informācija ir pieejama tikai ar speciālistu starpniecību.

Projekta sadarbības partneris bija valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts Meži”.

2004. gadā paveiktais

2000. gadā Gaujas nacionālais parks atbalstīja projektu „Ziemeļu upespērlenes pavairošanas programma Gaujas nacionālajā parkā”. Šī projekta laikā tika atrastas vietas, kurās ir labvēlīgāki dzīves apstākļi, un kurās varētu mēģināt iegūt jaunu pērleņu paaudzi. Šīs vietas novērtēja arī Valmieras Reģionālā vides pārvalde un LU Bioloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorija.

2004. gadā no vairākām bebru izpostītām un nelabvēlīgām vietām Rauzas upes baseinā uz Gaujas nacionālo parku pārvietota 2571 pērlene. Tās izmērītas un tām uzrakstīti numuri, fiksētas ielaišanas vietu koordinātes. Turpat ielaisti arī 4000 strauta foreļu mazuļi, kas izaudzēti SIA „Foreļu audzēšanas un pārstrādes sabiedrība”. Tas būs papildinājums pērleņu attīstības cikla realizācijai.

2004. gadā pabeigta arī Amatas pērleņu populācijas apvienošana un gliemeņu pārvietošana uz Gaujas nacionālo parku.

2005. gadā paveiktais

2005. gadā Latvijas Vides aizsardzības fonds un Zivju fonds atbalsta projektu „Upespērleņu biotopu aizsardzība”

Ziemeļu upespērlenes aizsardzību Latvijā nosaka „Sugu un biotopu aizsardzības likuma” 7. pants, saskaņā ar kuru pērleņu aizsardzība pašlaik atzīstama par neapmierinošu, jo nav apturēta šīs sugas īpatņu skaita samazināšanās.

Ziemeļu upespērlene ir evolūcijas gaitā ļoti šauri specializējusies suga: tā pielāgojusies dzīvei oligotrofās upēs un to kāpuru (glohīdiju) attīstībai nepieciešamas lašveidīgās zivis, kas arī pielāgojušās šādai videi. Tā kā Latvijā pēdējos gados pārmērīgi savairojušies bebri, tie ienākuši arī upespērleņu atradnēs. Bebri veido uzpludinājumus un izrok upju krastus, tādējādi pilnībā iznīcot pērlenēm un lašveidīgajām zivīm nepieciešamos dzīves apstākļus. Bebru uzpludinājumos pērlenes pakāpeniski iet bojā. Arī lejpus uzpludinājumiem tiek degradēti straujteču biotopi, jo tajos uzkrājas liels daudzums noskalotu kritalu un bebru nograuztie koki. Uzpludinājumos ūdens sasilst, veidojas dūņas, notiek anaerobā pūšana, kas ļoti pasliktina ūdens kvalitāti ne tikai pašā uzpludinājumā, bet arī lejpus tā.

Projekta galvenā aktualitāte ir pasargāt pērlenes no bebru darbības negatīvās ietekmes.

Projekta mērķis ir veicināt upju straujteču biotopu atjaunošanos un samazināt bebru skaitu pērleņu upju baseinu teritorijās, jo dabas lieguma statuss un NATURA 2000 vietas statuss pats par sevi nenodrošina pērleņu izdzīvošanu. Bebru darbība pašlaik ir galvenais negatīvais faktors, kas samazina pērleņu izdzīvošanas iespējas. Lai varētu risināt bebru problēmu, nepieciešams kampaņveidīgi uzsākt bebru skaita samazināšanu upespērleņu upēs un to tuvumā.

Rauzas upes baseinā 263 km² platībā ir ap 450 bebru (Valkas virsmežniecība), Pērļupes baseinā 18,9 km² platībā (Cēsu virsmežniecība) ir ap 70 bebru kopā. Kopā ir 9 mednieku kolektīvi, kuri medī šajās teritorijās.

M. Balodis savā grāmatā „Bebrs. Tā bioloģija un vieta Latvijas dabas un saimniecības kompleksā” (1990) devis novērtējumu, ka Latvijai optimālais bebru skaits ir 50 000 bebru.

Pēc ekspertu vērtējuma 2000. gadā Latvijā jau bijā ap 100 000 bebru, kas spēj dot pieaugumu apmēram 10 000 gadā. Tātad bebru skaits turpina augt, lai arī 2000. gadā tas jau divas reizes pārsniedza kādreiz plānoto optimālo skaitu.

Mednieku kolektīvi, kuru teritorijās atrodas pērleņu dabas liegumi, nav ieinteresēti bebrus medīt, jo medību metodes ir sarežģītas, medību trofejas nekur nav iespējams realizēt. Turklāt pēc bebru nomedīšanas parasti dambji netiek nojaukti, lielākā daļa no tiem paliek, un pie tiem veidojas sanesumi, kas turpina funkcionēt kā aizsprosti un neļauj upei atjaunot dabisko plūdumu, straujteču biotopi paliek uzpludinājumu zonā.

Projekta laikā notiek pastiprināta bebru darbības kontrole un bebru skaita samazināšana Rauzas upes, Strīķupes un Pērļupes baseinu teritorijās, kā arī bebru dambju nojaukšana un upes gultnes atbrīvošana no bebru nograuztajiem kokiem. Tiek pielietotas metodes, kas izstrādātas LDF ziemeļu upespērlenes programmas ietvaros, jo svarīgi ir jaukt dambjus tā, lai iespējami mazāk traucētu upju dabiskos biotopus lejpus bebru darbības vietām. Dambjus jājauc pakāpeniski, lai pēc iespējas mazāk organisko dūņu aizskalotos līdzi ūdens straumei, tāpēc vēlams ievērot pārtraukumus. Pēc dambja nojaukšanas jāpārliecinās vai nepaliek sausumā pērlenes un citas aizsargājamas ūdens dzīvnieku sugas. Upju dabiskā pašattīrīšanās palu laikā nodrošinās upju attīrīšanos no smilšu sanesumiem bijušajās uzpludinājumu vietās. Tādējādi atjaunosies pērlenēm optimālie dzīves apstākļi. Ja atsevišķās vietās pērlenes paliek vecupēs, kas veidojas bebru darbības rezultātā, tad pērlenes pārvieto uz tālāku upes posmu, kur tām nedraud palikšana sausumā.

Projektā tiek apkopota informācija un sagatavots novērtējums optimālākajām metodēm bebru skaita regulēšanai, ko būs iespējams izmantot cīņai ar bebru postījumiem arī citās vietās Latvijā.

Bebru darbības rezultātā cieš ne tikai pērlenes, bet arī to kāpuriem nepieciešamās saimniekzivis – strauta foreles. Bebru darbības rezultātā tiek iznīcinātas strauta foreļu nārsta vietas, uzpludinājumos savairojas līdakas, kas no uzpludinājumiem nonāk arī lejtecē un iznīcina strauta foreļu mazuļus vietās, kur bijis to dabiskais nārsts. Tāpēc tiek turpināta pagājušā gadā uzsāktā sadarbība ar SIA „Foreļu audzēšanas un pārstrādes sabiedrība”. Šogad izaudzēti un izlaisti 10 000 strauta foreļu mazuļi.

Projekta sadarbības partneri ir Valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts Meži” Austrumvidzemes mežsaimniecība un Mežu pētīšanas stacija „Kalsnava”, kas iesaistās regulārās bebru uzskaitēs un to populācijas stāvokļa kontrolē. Ieguldītais darbs veido līdzfinansējumu šajā projektā.

6. jūlijā notika seminārs „Bebru problēmas NATURA 2000 vietās”.

Projekta pasākumi plānoti saskaņā ar ziemeļu upespērlenes sugas aizsardzības plānu (Vides ministra rīkojums Nr. 363, 10.11.2004).

Lai iegūtu stabilus rezultātus, mērķtiecīgu biotopu stāvokļa kontroli un bebru skaita samazināšanu būtu jāturpina vēl divus gadus pēc kārtas.

Ziemeļu upespērlenes sugas aizsardzības plāns ieguvis Vides ministrijas rīkojuma statusu, rīkojums Nr. 363, 2004. gada 10. novembrī. Informācija par to atrodama Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā.

Ziemeļu upespērlenes (Margaritifera margaritifera L.) aizsardzības plāns Latvijā.
Latvijas gliemji
LMB
Projekti
Pēdējās izmaiņas: 2022.01.16-15:11

Creative Commons License 2024 Publicēts LU serverī izmantojot Starptautisko Atsaucoties-Nemainot nosacījumus licenci — (CC BY-SA).