LMB
Latvijas Malakologu biedriba
Par biedrību Valde Kontakti Presei
Latvijas Malakologu biedriba

Domu doze


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu

Vaj jus varat pateikt kaapec tik dazadi organizmi ir apvienoti zem vienas sistematikas toksona(valasts) proti protistos Vitakera sistemaatikaa??
2006. gada 18. novembrī, 22:49Uljanovs Daniils
:-:

    Runājot par sistemātiku (= klasifikāciju), der atcerēties, ka „jebkura klasifikācija ir falsifikācija” (Tā esot teici profesors. K. Rudzītis). Jebkura sistemātika atspoguļo gan dotā brīža zināšanas par klasificējamām būtnēm (R. Vitakers savu 5 valstu iedalījumu ieteica 1969. gadā, pirms tam runāja labākajā gadījumā par 3 valstīm – augiem, dzīvniekiem un vienšūņiem), gan mērķi, kam sistemātika kalpo. Jebkuras sistemātikai vajadzētu palīdzēt cilvēkiem orientēties dabas daudzveidībā. Tas, ka kāds no organismiem ir iedalīts vienā vai otrā valstī, nu nekādi neietekmē šī organisma labsajūtu vai paradumus.

    Visus dzīvās būtnes var iedalīt divās lielās grupās – prokariotos (šūnām nav nodalīta kodola) un eikariotos (šūnām ir nodalīts kodols). Zinot to, protistus var aprakstīt, ka tie ir eikarioti, kas nav ne augi, ne dzīvnieki, ne sēnes. Pāri paliek vienšūņi, kam ir kodols, aļģes (gan vienšūnu, gan daudzšūnu), aļģsēnes un gļotsēnes. Tātad šajā valstī bez vienšūņiem ir nonākuši visi daudzšūņi, kuriem nav īstu audu, piemēram, daudzšūnu aļģēm nevar izdalīt vadaudus, segaudus utt., kā tas būtu kaut vai augiem.

    Ja neizpratni izraisa vienšūņu un daudzšūņu salikšanu vienā valsti, der aplūkot volvoksu (Volvox sp.) koloniju, lai redzētu, ka brīžiem ir grūti novilkt robežu starp vienšūņu koloniju un daudzšūņu organismu. Volvoksi savā lodveida kolonijā ir cieši saistīti savā starpā. Šai lodei var pat izšķirt „priekšpusi” no „mugurpuses”. Vienas kolonijas ietvaros atsevišķu vieņšūņu viciņu kustības ir koordinētas savā starpā, tādejādi visa kolonija kustas nevis haotiski, bet gan mērķtiecīgi gaismas virzienā.

    Cits piemērs, kas rāda grūtības, kas jārisina sistemātikai, ir ķērpji. Pašlaik iedalīti sēņu valstī, šie organismi ir gana atšķirīgi no sēnēm, jo ķērpji ir sēņu un aļģu kopdzīve.

    2006. gada 20. novembrī, 11:29Zirneklītis
[Atbildes un papildinājumus var rakstīt šeit]

Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

Citu mēnešu ieraksti

[2019.10] [2019.04] [2019.03] [2018.12] [2016.11] [2016.05] [2016.04] [2016.02] [2015.12] [2015.10] [2015.09] [2015.08] [2015.07] [2015.05] [2015.04] [2015.03] [2015.01] [2014.12] [2014.11] [2014.10] [2014.09] [2014.08] [2014.07] [2014.06] [2014.05] [2014.04] [2014.03] [2014.02] [2014.01] [2013.12] [2013.11] [2013.10] [2013.09] [2013.08] [2013.07] [2013.06] [2013.05] [2013.04] [2013.03] [2013.02] [2013.01] [2012.12] [2012.11] [2012.10] [2012.09] [2012.08] [2012.07] [2012.06] [2012.05] [2012.04] [2012.03] [2012.02] [2012.01] [2011.12] [2011.11] [2011.10] [2011.09] [2011.08] [2011.07] [2011.06] [2011.05] [2011.04] [2011.03] [2011.02] [2011.01] [2010.12] [2010.11] [2010.10] [2010.09] [2010.08] [2010.07] [2010.06] [2010.05] [2010.04] [2010.03] [2010.02] [2010.01] [2009.12] [2009.11] [2009.10] [2009.09] [2009.08] [2009.07] [2009.06] [2009.05] [2009.04] [2009.03] [2009.02] [2009.01] [2008.12] [2008.11] [2008.10] [2008.09] [2008.08] [2008.07] [2008.06] [2008.05] [2008.04] [2008.03] [2008.02] [2008.01] [2007.12] [2007.11] [2007.10] [2007.09] [2007.08] [2007.07] [2007.06] [2007.05] [2007.04] [2007.03] [2007.02] [2007.01] [2006.12] [2006.11] [2006.10] [2006.09] [2006.08] [2006.07] [2006.06] [2006.05] [2006.04] [2006.03] [2006.02] [2006.01] [2005.12] [2005.11] [2005.10] [2005.09] [2005.08] [2005.07] [2005.06] [2005.05] [2005.04] [2005.03] [2005.02] [2005.01] [2004.12] [2004.11] [2004.10] [2004.07] [2004.06] [2004.05] [2004.04] [2004.03] [2004.02] [2004.01] [2003.12] [2003.10] [2003.06] [2003.05] [2003.04] [2003.03] [2003.02] [2003.01] [2002.10] [2002.04] [2001.05]
LMB

Par biedrību

Statūti

Kontakti

Valde

Biedri

Bijušie biedri

Projekti

Upespērleņu biotopu aizsardzība

Gliemeņu upju aizsardzība

Mikroliegumi aizsargājamām gliemju sugām


Ziemeļu upespērlene

Vīngliemezis

Latvijas gliemji

Gada gliemji

Latvijas gliemeņu sugu saraksts

Latvijas gliemežu sugu saraksts

Pēdējās izmaiņas: Atsauksmēm un jautājumiem

Creative Commons License 2019 Publicēts LU serverī izmantojot Starptautisko Atsaucoties-Nemainot nosacījumus licenci — (CC BY-SA).