LMB
Latvijas Malakologu biedriba
Par biedrību Valde Kontakti Presei
Latvijas Malakologu biedriba

Domu doze


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu


Latvijas Dabas muzejā izstāde „Latvijā audzētas vīnogas”

No 19. līdz 21. septembrim Latvijas Dabas muzeja 2. stāva izstāžu zālē būs unikāla iespēja iepazīt Latvijas vīnogas izstādē “Latvijā audzētas vīnogas”. Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrību (LVVB). Izstādes atklāšana notiks 19. septembrī plkst. 14.00. Izstādes ietvaros sestdien 20. septembrī plkst. 12.00 interesentiem būs iespēja piedalīties lekcijā „Vīnogu audzēšana un to slimības”, kas notiks muzeja 6. stāva konferenču zālē.

Izstādē varēs aplūkot aptuveni 140 šķirņu, gan uz lauka audzētās, gan arī neapkurināmās siltumnīcās audzētās Latvijas vīnogas. Izstādes laikā varēs konsultēties par šo šķietami eksotisko ogu audzēšanu, kā arī tās nodegustēt vai iegādāties. Tāpat arī notiks pieteikšanās vīnogu stādiem. Apmeklētāji, kas nezina, kādas šķirnes vīnogas aug viņu dārzā, var ņemt līdzi savas ogas, un konsultanti palīdzēs noteikt to šķirni.

Vīnogu audzēšana Latvijā kļūst arvien populārāka. Kā atzīst paši vīnogu audzētāji, tad Latvijā vīnogas var izaudzēt, tikai ir jāizvēlas augstas kvalitātes agrās un ļoti agrās vīnogu šķirnes, kas ir piemērotas mūsu klimata apstākļiem.

Vīnogas tiek lietotas gan svaigā veidā, gan tiek pārstrādātas – vīnā, sulā, želejā, žāvētās vīnogās u. tml., arī izstādes laikā būs iespēja iepazīt vīnogu pārstrādes produkciju. Svaigām vīnogām ir augsta barības vērtība, labas garšas īpatnības, tajās ir koncentrētas cilvēkam organismam svarīgas minerālvielas, organiskās vielas, vitamīni.

Savvaļas vīnogas eksistēja vēl pirms cilvēka parādīšanās uz zemes. Izrakumos ir atrastas vīnogu sēklas, kuru vecums ir ap 60 miljoni gadu. Kultivētās vīnogas radās apmēram pirms 7 – 9 tūkstošiem gadu. Par to dzimteni tiek uzskatīta Rietumāzija. Ginesa rekordu grāmatā atzīmēts atradums Irānas teritorijā – 5400. p.m.e. veca vīna krūka.

Francija ir lielākā vīna ražošanas valsts pasaulē. Piemēram, tikai Bordo reģionā vien tiek audzēts vairāk vīnogu nekā visā Vācijā. Šeit tiek audzētas ap 100 vīnogu šķirnes.

Izstāde aplūkojama 19. septembrī no plkst. 14.00 līdz 17.00, 20. septembrī no plkst. 10.00 līdz 18.00, 21. septembrī no plkst. 10.00 līdz 15.00.

Izstādi atbalsta SIA „Skrīveru saldumi”.

Ieejas maksa — Ls 0,50; 0,70; 1 Ls.
Sīkāka informācija: muzejā pa tālr.7356024, LVVB Gvido Dobelis 26431180

Līga Mūrniece
Latvijas Dabas muzeja
Sabiedrisko attiecību un izstāžu nodaļas vadītāja
Tālr. 67356024, 26121981
2008. gada 17. septembrī, 15:10Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
:-:

    Latvijā jau sen ir populāra vīnogu auzēšana. Bet, lai izdarītu izvēli starp 140 vīnogu šķirnēm un izvēlētos labākās un piemērotākās, tad sazinieties ar mums. Mēs Jums sniegsim konsultāciju par vīnogu šķirnēm un to audzēšanu.
    http://www.vinogudarzs.lv/vinogu-skirnes.html
    2008. gada 14. decembrī, 20:34Edgars
    http://www.vinogudarzs.lv
[Atbildes un papildinājumus var rakstīt šeit]

Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

Citu mēnešu ieraksti

[2019.10] [2019.04] [2019.03] [2018.12] [2016.11] [2016.05] [2016.04] [2016.02] [2015.12] [2015.10] [2015.09] [2015.08] [2015.07] [2015.05] [2015.04] [2015.03] [2015.01] [2014.12] [2014.11] [2014.10] [2014.09] [2014.08] [2014.07] [2014.06] [2014.05] [2014.04] [2014.03] [2014.02] [2014.01] [2013.12] [2013.11] [2013.10] [2013.09] [2013.08] [2013.07] [2013.06] [2013.05] [2013.04] [2013.03] [2013.02] [2013.01] [2012.12] [2012.11] [2012.10] [2012.09] [2012.08] [2012.07] [2012.06] [2012.05] [2012.04] [2012.03] [2012.02] [2012.01] [2011.12] [2011.11] [2011.10] [2011.09] [2011.08] [2011.07] [2011.06] [2011.05] [2011.04] [2011.03] [2011.02] [2011.01] [2010.12] [2010.11] [2010.10] [2010.09] [2010.08] [2010.07] [2010.06] [2010.05] [2010.04] [2010.03] [2010.02] [2010.01] [2009.12] [2009.11] [2009.10] [2009.09] [2009.08] [2009.07] [2009.06] [2009.05] [2009.04] [2009.03] [2009.02] [2009.01] [2008.12] [2008.11] [2008.10] [2008.09] [2008.08] [2008.07] [2008.06] [2008.05] [2008.04] [2008.03] [2008.02] [2008.01] [2007.12] [2007.11] [2007.10] [2007.09] [2007.08] [2007.07] [2007.06] [2007.05] [2007.04] [2007.03] [2007.02] [2007.01] [2006.12] [2006.11] [2006.10] [2006.09] [2006.08] [2006.07] [2006.06] [2006.05] [2006.04] [2006.03] [2006.02] [2006.01] [2005.12] [2005.11] [2005.10] [2005.09] [2005.08] [2005.07] [2005.06] [2005.05] [2005.04] [2005.03] [2005.02] [2005.01] [2004.12] [2004.11] [2004.10] [2004.07] [2004.06] [2004.05] [2004.04] [2004.03] [2004.02] [2004.01] [2003.12] [2003.10] [2003.06] [2003.05] [2003.04] [2003.03] [2003.02] [2003.01] [2002.10] [2002.04] [2001.05]
LMB

Par biedrību

Statūti

Kontakti

Valde

Biedri

Bijušie biedri

Projekti

Upespērleņu biotopu aizsardzība

Gliemeņu upju aizsardzība

Mikroliegumi aizsargājamām gliemju sugām


Ziemeļu upespērlene

Vīngliemezis

Latvijas gliemji

Gada gliemji

Latvijas gliemeņu sugu saraksts

Latvijas gliemežu sugu saraksts

Pēdējās izmaiņas: Atsauksmēm un jautājumiem

Creative Commons License 2019 Publicēts LU serverī izmantojot Starptautisko Atsaucoties-Nemainot nosacījumus licenci — (CC BY-SA).