LMB
Latvijas Malakologu biedriba
Par biedrību Valde Kontakti Presei
Latvijas Malakologu biedriba

Domu doze


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu

Kapec dzivnieki ir kustigaki neka augi?
2012. gada 25. septembrī, 20:14Megija
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...
:-:

    Jautājums vispirms ir tāds, kā mēs definējam "kustēšanos"?
    Vai tā ir indivīda pārvietošanās uz citu vietu vai arī savu ķermeņa daļu novietojuma mainīšana, atrodoties uz vietas?
    Ja pirmais, tad individuālie augi nekustas, jo ar saknēm ieauguši augsnē. Izņēmums varētu būt klonālo augu indivīdi, kuri izaudzē jaunas ķermeņa daļas un izvieto tās citā vietā augsnē, reizēm tas notiek ar visai lielu ātrumu. Vai arī liānas un vīteņaugi, kuri, nebūdami klonālie augi, efekttīvi pārvietojas un izmanto virs zemes esošo telpu, būdami tomēr ar saknēm saistīti augsnei. Ja otrais, tad augu kustības mums traucē saskatīt vējš, kurš kustina augu lapas, bez tam, augu kustības lielākoties ir pārāk lēnas, lai tās saskatītu "ar aci". Augi kustina lapas un ziedus, sekojot apgaismojumam, ir augšanas kustības, kustības kā reakcija uz kairinājumu utt. Kopumā, ja salīdzina ar dzīvniekiem, augiem kā "sēdošiem" organismiem ir cita adaptācijas stratēģija, kas attiecas uz resursu ieguvi saistībā ar piesaisti konkrētai vietai.
    2012. gada 30. septembrī, 9:07Ģederts

    Pie tam der atcerēties, ka dažs labs dzīvnieks ir pat ļoti mazkustīgs, piemēram, sūkļi. Medūzas vienā savās attīstības paaudzē ir brīvi peldošas, citā – sēdošas (polipi).

    2012. gada 30. septembrī, 16:23Zirneklītis

    varētu arī teikt, ka organismi, kam ir kustībām atbilstoši pielāgojumi (piem., muskuļi, neironi, kontrahējošās šķiedras, viciņas un skropstiņas) ir kustīgāki.
    2012. gada 3. oktobrī, 16:03TAs
[Atbildes un papildinājumus var rakstīt šeit]

Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

Citu mēnešu ieraksti

[2019.10] [2019.04] [2019.03] [2018.12] [2016.11] [2016.05] [2016.04] [2016.02] [2015.12] [2015.10] [2015.09] [2015.08] [2015.07] [2015.05] [2015.04] [2015.03] [2015.01] [2014.12] [2014.11] [2014.10] [2014.09] [2014.08] [2014.07] [2014.06] [2014.05] [2014.04] [2014.03] [2014.02] [2014.01] [2013.12] [2013.11] [2013.10] [2013.09] [2013.08] [2013.07] [2013.06] [2013.05] [2013.04] [2013.03] [2013.02] [2013.01] [2012.12] [2012.11] [2012.10] [2012.09] [2012.08] [2012.07] [2012.06] [2012.05] [2012.04] [2012.03] [2012.02] [2012.01] [2011.12] [2011.11] [2011.10] [2011.09] [2011.08] [2011.07] [2011.06] [2011.05] [2011.04] [2011.03] [2011.02] [2011.01] [2010.12] [2010.11] [2010.10] [2010.09] [2010.08] [2010.07] [2010.06] [2010.05] [2010.04] [2010.03] [2010.02] [2010.01] [2009.12] [2009.11] [2009.10] [2009.09] [2009.08] [2009.07] [2009.06] [2009.05] [2009.04] [2009.03] [2009.02] [2009.01] [2008.12] [2008.11] [2008.10] [2008.09] [2008.08] [2008.07] [2008.06] [2008.05] [2008.04] [2008.03] [2008.02] [2008.01] [2007.12] [2007.11] [2007.10] [2007.09] [2007.08] [2007.07] [2007.06] [2007.05] [2007.04] [2007.03] [2007.02] [2007.01] [2006.12] [2006.11] [2006.10] [2006.09] [2006.08] [2006.07] [2006.06] [2006.05] [2006.04] [2006.03] [2006.02] [2006.01] [2005.12] [2005.11] [2005.10] [2005.09] [2005.08] [2005.07] [2005.06] [2005.05] [2005.04] [2005.03] [2005.02] [2005.01] [2004.12] [2004.11] [2004.10] [2004.07] [2004.06] [2004.05] [2004.04] [2004.03] [2004.02] [2004.01] [2003.12] [2003.10] [2003.06] [2003.05] [2003.04] [2003.03] [2003.02] [2003.01] [2002.10] [2002.04] [2001.05]
LMB

Par biedrību

Statūti

Kontakti

Valde

Biedri

Bijušie biedri

Projekti

Upespērleņu biotopu aizsardzība

Gliemeņu upju aizsardzība

Mikroliegumi aizsargājamām gliemju sugām


Ziemeļu upespērlene

Vīngliemezis

Latvijas gliemji

Gada gliemji

Latvijas gliemeņu sugu saraksts

Latvijas gliemežu sugu saraksts

Pēdējās izmaiņas: Atsauksmēm un jautājumiem

Creative Commons License 2019 Publicēts LU serverī izmantojot Starptautisko Atsaucoties-Nemainot nosacījumus licenci — (CC BY-SA).