Kas sīkiemi putniņiem Mežā kāra šūpuliti? Priede, egle, ta pakāra, Vēja māte šūpotāja.Puteniņ, puteniņ, Kas tavā mādziņā? Trīs zirniši, trīs pupiņas, Trīs mazie vaguliši.Tu, dzenīti, skaists putniņ'i, Kam tu koši nedziedāji? -Ko, nelaime, es dziedašu, Prauli vien vēderā.Visi putni šai zemē, Lakstīgalas vien nebija; Tad atnāca lakstīgala, Kad ozolam lapas plauka.Visi putni skaiški dzied, Ūbelite rūcin rūca, Ūbelite rūcin rūca, Tij dziedāt nemācēja.L.t.dz.
2005. gada 30. novembrī, 2:25
Vārsmotājs
baac kaapeec es newaru uzspiest DZIIWNIEKI??????? suudiigi:(
Vai Tu nevarētu pateikt, kurā lapā tas gadījās? Un ko īsti Tu domāji ar „newaru uzspiest”?
2005. gada 28. novembrī, 18:39
Zirneklītis
Dzīvnieku ikona lapā http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/Apsveikums.shtml ir neaktīva tāpēc, ka Tu jau atradies pamatlapā par dzīvniekiem. Atlieka tikai izvēlēties [Satura rādītājs], lai iegūtu pieejamo dzīvnieku tipu un kārtu sarakstu.
2005. gada 30. novembrī, 2:36
Zirneklītis
kaapeec neko nevaru atrast par dabas aizsardziibu, kur skaidri un gaishi vis ir pateikts:(
Man ļoti patīk dzīvnieki,jo meži un pļavas nebūtu tik krāšņas bez šiem burvīgajiem dzīvniekiem.Pasaulē cilvēki nesaprot to svarīgumu un jaukumu, jo viņi tos izmedī.Es jums novēlu daudz laimes un pacietības dzīvnieku aizsargāšanā.
un zirneklis arī nav zilonis, to es arī zinu, paldies un kā ir pareizi - baidaks vai baibaks?
2005. gada 25. novembrī, 9:56
Andrejs
„Stepes murkšķi jeb baibaki, kas iedzīvojušies Aizkraukles rajona Mazzalves pagastā, visticamāk, Latvijā neizplatīsies, pieļāva Rīgas Zooloģiskā dārza Informācijas daļas vadītājs Ingmārs Līdaka. Tomēr šo dzīvnieku parādīšanās ir jāuztver nopietni, jo jaunu sugu introdukcija Latvijā ir dabas piesārņošana, uzskata speciālists.
Izbēgušie murkšķi ir viena ģimene, tāpēc to vairošanās dabiski tiks ierobežota. Murkšķu dabiskie ienaidnieki Latvijā varētu būt vilki, lapsas, jenoti, lūši un ērgļi. ..” (LETA 2004. gada 30. maijs)
Šogad par šiem nekas laikam netika dzirdēts.
2005. gada 25. novembrī, 10:01
Zirneklītis
paldies. bet kā var atšķirt murkšķi no bebra? tie ir ļoti līdzīgi (redzeju zoodārzā). vai tie ir tuvi radinieki?
2005. gada 25. novembrī, 10:06
Andrejs
Stepes murkšķis (baibaks) – Marmota bobak – ir ticis, tāpat kā bebrs (Castor fiber), iedalīts grauzēju kārtā (Rodentia). Te arī viņu radniecība, zinātniekuprāt, beidzas, jo vienam, bebra kungam, pašam sava, bebru dzimta (Castoridae), bet murkšķis ievietots vāveru dzimtā (Sciuridae).
Īsumā – murkšķis ir aptaukojusies vāvere, kas vairs nevar uztrausties kokā, tādēļ rok alas .
2005. gada 25. novembrī, 10:25
Zirneklītis
Lavijā dzīvo baibaki jeb murkšķi. Cik zināms, tad tie ir labi iedzīvojušies Alsungas pagastā Reģos pie saimnieces Silvijas Teteres Par to var palasīt arī lapā http://www.murkskis.lv
DNS = dezoksiribonukleīnskābe. DNS atrodas katrā šūnā un nosaka šīs šūna attīstību, bet, tanī pašā laikā, katras šūnas DNS ir visa organisma ģenētiskās informācijas glabātāja un nosaka organismu attīstību.
Ar to, ka tie ir dažādi šūnu kodolu dalīšanās veidi.
Mitoze – šūnu kodola dalīšanās process, kas raksturīgs eikariotu somatiskajām šūnām. Mitozes rezultātā izveidojas divi meitkodoli, kas katrs saņēmis tādu pašu hromosomu skaitu, kāds bijis mātkodolā.
Mejoze (reduktīvā dalīšanās) – šūnu kodolu divpakāpju dalīšanās, kuras rezultātā divreiz samazinās hromosomu skaits. Tās rezultātā dzīvniekiem izveidojas gametas, bet augiem - sporas.
2005. gada 25. novembrī, 9:04
Zirneklītis
Man arī grbētos par majaslapām kurās ir rakstīts par dzīvniekiem bet vairāk jau gribetos jau vairāk par zīdītājiem.
Neba jau visas tās dziesmas par pupām, zirņiem un āboliņu, bet pieminēti šie ir gan, ja ne pamatvariantā, tad kādā no versijām. Protams, vari mēģināt izveidot savus atlasīšanas nosacījumus: http://www.dainuskapis.lv/help.php
Parazītisko tārpu attīstība atkarīga no saimnieka organisma. Ja ola nenonāk vajadzīgajā saimniekā, tārps nevar attīstīties. Ja olu ir daudz, pastāv lielāka iespēja, ka vismaz dažas no tām kļūs par vairoties spējīgiem tārpiem. Auglība ir iedzimta īpašība un tiek pārmantota arī nākošajās paaudzēs.
Viendienīte ... brokastis, pusdienas un vakariņas ...
2005. gada 16. novembrī, 19:00
Džekijs Nazis
Nav taisnība. Pieaugušie īpatņi barību vispār neuzņem. Un dzīves ilgums pieaugušajiem arī ir kāds nu kurai sugai – no pāris stundām līdz kādām desmit dienām.
Savukārt viendienīšu kāpuri ieturas kārtīgi. Galu galā – šiem taču jāaug un jāpārtop par lidoņiem.
2005. gada 17. novembrī, 8:24
Nopietnais Zirneklītis
Pareizā atbilde esot ērce. Tai ir divas nimfas stadijas. Lai varētu augt un attīstīties, mazajai nimfai jāpieķeras un jāpiesūcas, tad tā var izaugt un kļūt par otro nimfas stadiju. Pēdējai jāatkārto vēlreiz to pašu, tikai tad tā rezultātā kļūst par pieaugušu ērci. Tātad - trīsreiz mūžā ... Starp citu - jautājums no skolēnu bioloģijas olimpiādes ... Ja tā filozofiski vērtē, tad, protams, kāpura nodzīvoto laiku varētu pieskaitīt ērces mūžam. Bet labi, ka zinātniskā valodā vārdu 'mūžs' neattiecina uz dzīvniekiem. Morāle - olimpiādē jābūt uz visu gatavam!
2005. gada 17. novembrī, 13:56
Zinātnieks
Kā sauc Latvijas vislielāko gliemezi? Un cik liels ir pasaules vislielākais gliemezis? Vai lieli gliemeži pārvietojas ātrāk nekā mazi gliemeži?
Latvijā lielākais gliemezis ir parka vīngliemezis Helix pomatia. To noteikti visi ir redzējuši un pazīst, čaulas augstums ap 4,5 cm. Taču pēc pēdas garuma lielāks ir milzu kailgliemezis, izstiepjoties tas sasniedz 15 cm un lielāku garumu. Kailgliemeži parasti pārvietojas ātrāk nekā čaulgliemeži, jo tiem nav jānes līdzi čaulas svaru. Lielāki gliemeži nepārvietojas ātrāk nekā mazi gliemeži. Gliemeža pārvietošanās ātrums atkarīgs no gļotu slāņa un pēdas muskuļu kustībām. Lielākam gliemezim vajag vairāk gļotu un aktīvāku muskuļu darbību, jo tas ir smagāks nekā mazs gliemezis. Bet dažādām sugām ir dažādas īpatnības, tāpēc nevar vienmēr tā salīdzināt. Liels četrkājains dzīvnieks var noskriet mazāku četrkājainu dzīvnieku, bet gliemezis pārvietojas it kā stumjot sevi uz priekšu pa paša izdalītajām gļotām. Bez tām tas nespētu savu ķermeni pārvietot. Pasaulē lielākais gliemezis ir milzu sīrings, tā čaulas augstums pārsniedz 70 cm, tas ir okeānu iemītnieks.
2005. gada 16. novembrī, 18:02
Mudīte Rudzīte
Paldies, es esmu pilnīgi laimīga par šo izsmeļošo informāciju par gliemežiem !!!
2005. gada 16. novembrī, 18:13
Planārija
No kā pārtiek jūrmalas smilšvabole? no citiem kukaiņiem (un tāpēc viņa prot ātri skriet, jo jādzenas tiem kukaiņiem pakaļ)? jeb viņa ēd no jūras izskalotos mēsliņus? kāpēc smilšvabole ir raiba? kas smilšvabolēm ir nepieciešams, lai tās kādā teritorijā dzīvotu lielā skaitā? cik daudz smilšvaboļu vienā barā ir nepieciešamas, lai varētu teikt, ka tā ir veselīga un ģenētiski daudzveidīga populācija? šī informācija man ir nepieciešama skolas referātam.
Jūrmalas smilšvaboļu barība ir galvenokārt krastmalmušas, kas attīstās jūras izskalojumos. Mušam ir īpatnējs lidojums: tās lido zemu, strauji paceļas un nosēžas. Tāpēc vabolei jābūt īpaši ātrai. Tās medī no augāja brīvajos laukumos.Kāpuri rok vertikājas alas un sēž pie alas ieejas. Tie medī dažādus kukaiņus, kas tuvojas alas atverei. Briesmu gadījumā kāpurs slēpjas 15-25 cm dziļajā alā. Smilšvaboles krāsojums imitē jūras liedaga krāsas: smiltis un dažādus jūras izskalojmus. Raibums sadala ķermeni laukumos un plēsējiem, piemēram, putniem, grūtāk saskatīt ķermeņa kontūras. Smilšvabolei nepieciešama smilšaina augsne, kurā dzīvot kāpuriem un atklātai teritorijai, kurā medīt. Smilti nedrīkst pārpūst vējs, tai jābūt stabilizētai ar augu saknēm vai mitrumu. Tāpēc alas ir mitrā smiltī un vietās ar skraju augāju. Izmīdīšana var negatīvi ietekmēt kāpurus un nakšņojošas vaboles (tās ierokas smiltīs). Vaboļu populācijas ir nepastāvīgas, lielas vētras tās iznīcina un viss jāsāk no jauna. Dabiskās pludmalēs smilšvaboles var savairoties lielā skaitā, bet cilvēku apmeklētās - sastopamas reti. Vaboles apdzīvo galvenokārt liegadu, viegli pārvietojas un gēnu plūsma, acīmredzot, arī ir aktīva. Par ģenētisko daudzveidību nebūtu jāuztraucas. Paskaties failu: http://priede.bf.lu.lv/ramis.shtml tad Studiju materiali, tad Zoologijas/ tur ir fails Dunes.doc
2005. gada 16. novembrī, 17:29
Kukainis
Paldies, nu es tiešām daudz jauna uzzināju par smilšvabolēm :) :)
labdien. Man jaraksta bakalaurs par aslapju floksu pavairosanu atkariba no spaudenu sprausanas laika. Man patreiz neizdodas atrast zinatnisko literaturu Vai varat Ka palidzet?
Internetaa ir grūti atrast,tāpat kā medicīnas dēli... nu pamēģini googlē " ķērpji, sarkanā grāmata"
2005. gada 1. novembrī, 22:09
Ievinjaaaaa
http://www.lva.gov.lv/daba/lat/index.htm te ir dažādi aizsargājamo sugu saraksti. ņem vērā, ka aizsargājamo sugu saraksti ir ne tikai sarkanajā grāmatā. ir ministru kabineta apstiprināti dažādi aizsargājamo sugu saraksti.
tālāk tu ar googles attēlu meklētāju vari noskaidrot, kā katrs ķērpis izskatās (iekopē googlee latiinisko nosaukumu un virs ierakstāmā lodziņa nospied pogu "attēli").
RSS
2019
(