LMB
Latvijas Malakologu biedriba
Par biedrību Valde Kontakti Presei
Latvijas Malakologu biedriba

Domu doze


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu

Grupa: Mākoņi un zvaigznes, Astronomija

1 [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 83
Secība: ^
kāpēc debesis ir zilā krāsā? gaidīšu atbildes Ineshux@tvnet.lv
2006. gada 21. janvārī, 22:09Inese
Ineshux at tvnet.lv
* Atbildes un piebildes ->

Gaiss izkliedē saules gaismu. Dažus metrus biezs gaisa slānis ir pilnīgi caurspīdīgs. Visa atmosfēra, pateicoties tā slāņa lielajam biezumam, veido debesvelves zilo kupolu. Atmosfērā notiek gaismas izkliede gan no gaisa molekulām, gan arī dažāda lieluma un izcelsmes daļiņām. Gaisa molekulas vairāk izkliedē īsviļnu starojums tā radot atmosfēras zilo krāsu. Gaisā esošo daļiņu izkliede ir neitrāla – vienmērīgi izkliedējas visa garuma gaismas viļņi tādējādi debesis padarot baltākas. Jo vairāk daļiņu atmosfērā, jo tās ir bālākas.
2006. gada 22. janvārī, 0:53Zirneklītis

Kas ir dispersija???Kur to pielieto?
2006. gada 22. janvārī, 13:16Inese
Ineshux at tvnet.lv

Par dispersiju
Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 22. janvārī, 13:19)
2006. gada 22. janvārī, 15:03Z.
Čau!Pasaki man kur varētu atrst kaut ko par atmosfēras optiskajām parādībām!!!!!!!!!!!!!!!!
2006. gada 16. februārī, 19:39Jana!
* Atbildes un piebildes ->

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 28. janvārī, 22:30)
2006. gada 17. februārī, 2:24Lasītājs
Sveikiņi!!!!!Vai jūs lūdzu nevarētu kaut ko pastāstīt par atmosfēru???Lūdzu!man jāraksta ZPD...
2006. gada 16. februārī, 19:50Laura!!!!!!!!!!!
* Atbildes un piebildes ->

Tas ir tas, kā mums ir, bet Mēnesim nav.
2006. gada 17. februārī, 2:28Ceļinieks

atmosfēra ir kaut kas tāds, kas ir labās viesībās, bet kā nav sliktās viesībās...
2006. gada 17. februārī, 19:35Ģederts
luudzu pastaastiet man par varaviiksni,kas taa taada ir un no kaa taa rodas?
2006. gada 21. maijā, 15:46ineta
totilia at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Varavīksne ir norāde uz Elfu zelta podu ;)
2006. gada 21. maijā, 16:01Zirneklītis

Kad aiz Tavas muguras spīd Saule, bet kaut kur Tev priekšā smidzina lietus, tad redzēsi varakvīksni, jo Saule ar Tevi rotājas. Saules gaisma nokļūst līdz ūdens pilieniem un no tiem atstarojas. Saules gaismu veido daudzu krāsu sakopojums. Katra no šim krāsām atstarojas no lietus piliena mazliet savādāk – katra no krāsām aizet mazliet citā virzienā, tādēļ Tu vairs tās krāsas neredzi kopā, bet katru atsevišķi. Pusloks veidojas tādēļ, ka atstarošanās leņķis ir noteikts un Tu redzi atstaroto gaismu tikai no tiem pilieniem, kas atrodas noteiktā vietā attiecībā pret Tevi un Sauli.
2006. gada 21. maijā, 18:43Zirneklītis
Pēc kādu dzīvnieku uzvedības var paredzēt laika apstākļus?
2006. gada 30. maijā, 7:47Pēterītis
* Atbildes un piebildes ->

Karikatūrās var redzēt vardes, kas kāpelē pa burkā ieliktām trepītēm.
2006. gada 30. maijā, 14:03Zirneklītis

http://www.ailab.lv/ticejumi/laiks.htm#laiks1


16319. Labs laiks ir gaidāms, kad bezdelīgas un cīruļi
augstu lidinās, kad vālodze dzied mīlīgā balsī,
kad pret sauli uz zemi skatoties redz zirnekļa
audumus, kas rīta ziemelis pūš, kad saulei uzlecot
spožu staru nav, kad lietum līstot priežu mežos
zilgana migla ceļas, kad migla rītos uz zemi nokrīt.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./


16321. Kad var tālu atbalsi dzirdēt, kad bezdelīgas augstu
laižas, kad rīta migla krīt uz zemi, kad dūmi
viegli paceļas, kad saule vakarā skaidri noriet,
tad gaidāms jauks un sauss laiks.
/Zemes Spēks, 1932, 25, 426./


16325. Slikts laiks ir gaidāms, kad zirgi pieguļā klanās,
kad govis stipri bizo, kad suns zāli ēd, kad kaķis
lien krāsnī gulēt jeb skrāpējas ap kokiem, kad
vārnas stipri brēc, kad vālodze brēc ķērstēdama,
kad zvirbuļi krūmos gari dzied, kad bezdelīgas
zemu skrien jeb skriedamas spārnus ūdenī mērcē,
kad čūskas ir žirgtas, kad dēles (lēles) pa zemes
virsu lodā, kad zirnekļi stipri strādā tīklus
auzdami, kad odi kozdami uzmācas cilvēkam, kad
spārnainās skudres skraida, kad priekš saules
uzlēkšanas rīta puse ir stipri sarkana, kad saulei
uzlecot ir lieli stari, kad saulei virsū sarkans
stabs, kad rīta migla gaisā uzkāpj, kad ziemeļos
mākoņi ceļas, kad saulei noejot vējš ceļas, kad
vējš pūš gaudodams, kad dūmi no skursteņa uz zemi
dodas, kad uguns pie katla dibena ķeras, kad ziemu
no jumtiem palāses pil, kad gaisa kuģim [sal. lielā
laiva] gals jūrā, kad cilvēks jūtas noguris, kad
večiem krusti sāp.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./

2006. gada 30. maijā, 15:20Vija

Ja suns ienāk no pastaigas ar dubļainām ķepām vai pat pavēderi, tad ir ļoti
iespējams, ka ārā ir slapjš. Ja istabā dzīvojošs kaķis joprojām neiet ārā, tas neko
neliecina par laika apstākļiem.
2006. gada 30. maijā, 20:11Ģederts

kads i agregada stavolis ? ...
2008. gada 12. maijā, 17:14nika
Turpinājums šeit -» ...

ir pētījumi, ir novērojumi un ir ticējumi.
kad Latvijā ievas (tas gan nav īsts dzīvnieks) zied jau aprīlī un roņu skaits sarūk, gaidāma klimata pasiltnāšanās. Bet, ja pie Rūjienas redzi baltu lāci, gaidāms leduslaikmets.
Kad gulbji aizlido, trešā dienā snigs.
2008. gada 13. maijā, 13:57TAs
kas ir hidra
2006. gada 4. oktobrī, 18:05Nauris
* Atbildes un piebildes ->

Grieķu mitoloģijā par hidru sauca briesmīgu daudzgalvainu čūsku, kuras galvas atauga, tiklīdz bija nocirstas. Atnāca ļaunais Hērakls un nonāvēja šo reto dzīvnieku. Lai galvas neataugtu, Hērakls nopostīja tuvējo mežu to aizdedzinot, tādējādi nokaudams daudz nevainīgas dzīvības un atņemdas daudziem to mājokli. Pēc katras nocirstās galvas viņš cirtiena vietu piededzināja ar degošu koku. Šis bija viens no Herakla divpadsmit varoņdarbiem.
2006. gada 6. oktobrī, 17:44Glabātājs

Hidra (latīniski – Hydra) ir visgarākais debess zvaigznājs, kā arī aizņem visvairāk vietas pie debesīm. Ir jāpaiet vairāk kā sešām stundām, lai Hidra pilnībā uzlēktu. Hidras ziemeļpusē atrodas zodiaka zvaigznāji – Vēzis, Lauva, Jaunava un Svari.

Hidras spožākā zvaigzne ir Alfards (Vientuļnieks).

No: http://www.astr.lu.lv/Club/pav_debesis.htm

2006. gada 6. oktobrī, 17:48Zvaigžņu pētnieks

Hidras ir zarndobumaiņu tipa (Cnidaria) hidrozoju klases (Hydrozoa) pārstāvji. Zarndobumaiņi ir Latvijā maz pētīta grupa. Pašlaik konstatētas 5 hidrozoju sugas. No tām trijās ir vārds hidra (iespējamas vēl 3-4 hidru sugas):
  • zaļā hidra (Chlorohydra viridissima Schulze, 1914);
  • garkāta hidra (Hydra oligactis Pallas, 1766);
  • pelēkā hidra (Hydra vulgaris Pallas, 1766);
  • šķeltzobainā obēlija (Hartlaubella gelatinosa Pallas, 1776);
  • Kaspijas kardilofora (Cordylophora caspia Pallas, 1771);

No http://www.lubi.edu.lv/LES/Cnidaria.htm

2006. gada 6. oktobrī, 18:24Dabas pētnieks
kā starp iežiem atpazīt meteorus?
2006. gada 25. novembrī, 9:49dace
* Atbildes un piebildes ->

Labdien!
Piemēram visizplatītākā m e t e o r ī t u grupa ir dzelzs M., kuriem loģiski piemīt magnētisms. Kopumā cerības Latvijā kaut ko tādu atrast ir niecīgas.
2009. gada 7. janvārī, 12:06Aigars

„Uz Zemes nokritušos meteorītus (94% gadījumu sastāvošus no silikātiežiem) ir ļoti grūti identificēt un atšķirt no parastiem Zemes izcelsmes akmeņiem. Metāla meteorītus identificēt ir vieglāk, bet tie ir sastopami ievērojami retāk (6% gadījumu). Tādēl galvenā meteorītu „ieguves” vieta uz Zemes ir biezie Antarktīdas ledāji, uz kuru virsmas atrastie silikātiežu un metāla fragmenti var būt tikai kosmiskas izcelsmes (nevis Zemes ieži, kas neizprotamā veidā izspiedušies no apakšas cauri simtiem metru biezam ledājam!)”
Juris Žagars, Ilgonis Vilks «Astronomija augstskolā», LU Akadēmiskais apgāds, 2005.
2009. gada 8. janvārī, 13:30Zirneklītis
pastastiet kaut ko par polarblazmu
2006. gada 28. decembrī, 20:34sindija
* Atbildes un piebildes ->

Parasti pie mums to sauc par ziemeļblāzmu. Tas gan tādēļ, ka redzam (paretam) tikai šo gaismu no ziemeļu puses. Dienvidu puslodē arī ir šāda blāzma.
Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2001. gada 22. maijā, 13:49)
2007. gada 10. janvārī, 11:17Zirneklītis
1 [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 83
LMB
Projekti
Latvijas gliemji
Pēdējās izmaiņas: Atsauksmēm un jautājumiem

Creative Commons License 2019 Publicēts LU serverī izmantojot Starptautisko Atsaucoties-Nemainot nosacījumus licenci — (CC BY-SA).