LMB
Latvijas Malakologu biedriba
Par biedrību Valde Kontakti Presei
Latvijas Malakologu biedriba

Domu doze


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu

Grupa: Dzīvnieku fizioloģija, anatomija

[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] 12 [13] [14] [15] [16] [17] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 150
Secība: v
Palīdzat man atrast kautko par Laša uzbūvi
2007. gada 25. aprīlī, 14:44Edžus
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 29. aprīlī, 8:31Zirneklītis
Vai pastāv iespēja ka sarkanai rozellai papagailim ataug aste?
2007. gada 13. aprīlī, 17:23Ilona
* Atbildes un piebildes ->

Putni laiku pa laikam maina savas spalvas – izaug jaunas spalvas un izkrīt vecās. Tādejādi pastāv iespēja ka ar laiku attaugs arī astes spalvas. Protams, jāņem vērā, kādēļ astes spalvas izkrita. Parasti spalvu maiņa notiek gandrīz nemanāmi, bet šinī gadījumā liekas, ka kāds ir „palīdzējis” – kaķis, spēcīgas izbailes, vitamīnu pārdozēšana, vīrusu izraisīta slimība?

Spalvu attaugšanu sekmē olbaltumvielām bagāts uzturs (prosa, auzu pārslas, kanārijzāles sēklas).

2007. gada 14. aprīlī, 6:37Zirnekītis
Cik cilvēkam ir ribu?
2007. gada 10. aprīlī, 21:21JUta
* Atbildes un piebildes ->

Noteikti vairākas. Saka taču daudzskaitlī: Dabūsi pa ribām!
2007. gada 12. aprīlī, 15:21Ģederts

Vīriešiem par vienu mazāk kā sievietēm.
2007. gada 13. aprīlī, 10:19Ādams
buutu ljoti ideaali, ja juus man atsuutiitu kko par zirnekliem, vai/un to uzbuuwi... =) luudzu!
2007. gada 9. aprīlī, 17:21ievelZz
Atbildes un piebildes ->
kāpēc ūdensputni vienmēr ir lieli? pīles, gaigalas, gulbji un tamlīdzīgi.
kāpēc nav zvirbuļu lieluma ūdensputnu?


(nu izņemot ūdensstrazdu, kas tomēr nav tāds ūdensputns kā pīles un citi tādi, kas redzami galvenokārt peldot.)

2007. gada 3. aprīlī, 13:01Āgenskalna Pēterītis
* Atbildes un piebildes ->

Vai tad zīriņi nav ūdensputni? Nu labi, gluži zvirbuļa lielumā (14 cm) nav, bet nu gana mazi, piemēram, mazais zīriņš (Sterna albifrons) (24 cm) vai baltspārnu zīriņš (Chilidonias leucopterus) (23 cm). Var jau atrunāties, ka šie redzami peldot reti, bet peldplēves taču zīriņiem ir. Vismazākais zemūdens mednieks Latvijā ir zivju dzenītis (Alcedo atthis) (16,5 cm), bet uz viņu jau attiecas tās pašas atrunas, kas uz ūdensstrazdu (Cinclus cinclus) (18 cm).
2007. gada 3. aprīlī, 13:36Zirneklītis

zīriņi man šķiet gluži lieli.
turklāt tie brīvo laiku pavada sēžot uz moliem un akmeņiem un nevis peldot ūdenī.


vienīgais iemesls, ko varēju izdomāt - mazus ūdensputniņus apēstu zivis.
ir dzirdēts, ka līdakas var mazus pīlēnus aiz kājiņām caps!

2007. gada 3. aprīlī, 16:03Āgenskalna Pēterītis

Pēterīti Āgenskalnovič,
sekojot šādai loģikai, varētu izsecināt, kāpēc nav mazu zivtiņu – tās visas apēd
lielie ūdensputni.
Patiesībā laikam bija sakarība starp ķermeņa masu, ādas virsmu (spalvu
daudzumu) un spēju saglabāt siltumu ilgstošas peldes laikā. Sanāca tā, ka, jo
mazāks putnis, jo īsāku laiku var peldēt ūdenī. Kaut kā tā...
2007. gada 4. aprīlī, 20:55Ģederts

Vēl jau jāņem vērā, ka lidojošam objektam vajag pietiekošu masu, lai varētu laidelēties atklātās, vējainās vietās.
2007. gada 5. aprīlī, 9:44Zirneklītis

vēlreiz par to, kāpēc ūdensputni ir lieli.


bet ūdenī peld arī pavisam mazi kukianīši! ūdensmērītāji un mazas vabolītes! tātad masa un virsma nav noteicošās.


par spēju saglabāt siltumu - vai ir infa, ka siltajās zemēs ūdensputni var būt arī tik mazi kā zvirbuļi?


kas attiecas uz laidelēšanos - virs ūdeņiem laidelējas visādas sīkas bezdelīgas un tamlīdzīgi. bet brīvo laiku sēžot uz ūdens pavada tikai tādi riktīgi lieli putni.

2007. gada 16. aprīlī, 15:53Āgenskalna Pēterītis
kas pupai ir mikropile
2007. gada 28. martā, 19:24inga
* Atbildes un piebildes ->

Mikropile ir ne tikaui pupai (augam), bet visiem ziedaugiem. Tas atvērums sēklaizmetnī, caur kuru pēc auga aputeksnēšanas dīgļstobrs iekļūst sēklaizmetnī.

Arī kukaiņiem, zirnekļiem un vēl dažiem dzīvniekiem olām ir viena vai vairākoas mikropiles – nelieli izaugumi ar atveri, caur kuru olā iekļūst spermatozoīds.

2007. gada 29. martā, 9:41Zirneklītis
Sveiki, vēlētos uzzināt pie kādas klases pieder simtkāji, tūkstoškāji un cik tiem ir kāju?
2007. gada 26. martā, 23:29gunita
* Atbildes un piebildes ->

Klases nosaukumu nemūžam neuzminēsi ;) – daudzkāji (Myriapoda):
http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/daudzkaaji/
Klasē zināmas vairāk kā 11 000 sugas. Kāju skaits dažādām sugām ir atšķirīgs. Dažiem to skaits pat nesasniedz 10. Tūkstosts kājas nav nevienam zināmam daudzkājim. Lielākais kāju skaits (max.  750, vidēji ~600, t.i., ~300 kāju pāri) ir tūkstoskāju (Diplopoda) pārstāvim Illacme plenipes. Simtkājiem (Chilopoda) dažām sugām kāju skaits var sasniegt 200, lai gan parsvarā simtkājiem ir labi ja 50 un mazāk kāju.
2007. gada 29. martā, 11:31Zirneklītis
kapec tarpi vairojas daloties????
2007. gada 21. martā, 15:06loniks
* Atbildes un piebildes ->

Neko tādu gan neesmu dzirdējis... Nebūsi ko sajaucis?
2007. gada 22. martā, 10:09Ģederts
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] 12 [13] [14] [15] [16] [17] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 150
LMB
Projekti
Latvijas gliemji
Pēdējās izmaiņas: Atsauksmēm un jautājumiem

Creative Commons License 2019 Publicēts LU serverī izmantojot Starptautisko Atsaucoties-Nemainot nosacījumus licenci — (CC BY-SA).