LMB
Latvijas Malakologu biedriba
Par biedrību Valde Kontakti Presei
Latvijas Malakologu biedriba

Domu doze


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu

Grupa: Dzīvnieku fizioloģija, anatomija

[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] 15 [16] [17] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 150
Secība: ^
Cik olas dēj dižraibais dzenis?
Un cik ilgi perē?
=)
2010. gada 22. martā, 15:12Kristīne un Alise
Atbildes un piebildes ->
Ar ko kukaiņi uzbūves ziņā atšķiras no zirnekļiem?(ļoti vajag zināt ;))
2010. gada 22. martā, 19:46kristine
* Atbildes un piebildes ->

Es domāju, ka fakultātes viesu grāmata nav domāta priekš tam, lai profesionāli eksperti tērētu laiku tādas informācijas pārrakstīšanai, kas ir atrodama pamatskolas mācību grāmatā.
2010. gada 23. martā, 12:16Džekijs Nazis
Mutes dobumā no 6 lieliem un ļoti daudziem sīkiem siekalu dziedzeriem izdalās ............. , kas satur enzīmu .............. . Šīs enzīms iedarbojas vienīgi uz ........................ . Caur rīkli un ..................... sakošļatais uzturs nonāk kuņģī, kur uz to iedarbojas ................. sulas enzīms .................... . Šā enzīma ietekmē sāk sašķelties olbaltumvielas. No kuņģa barības vielu putriņa nonāk tievās zarnas sākumdaļā - ..................... . Tur ieplūst ................. sula un ...................... Aizkuņģa dziedzera sula ir nozīmīgākā gremošanas sula, jo tā iedarbojas uz ................... , .................. un ..................... . Enzīma lipāzes ietekmē sāk sašķelties ...................., ko aknu izdalīta ..................... ir pārvērtusi sīkās tauku lodītes. Tievo zarnu bārkstiņu asinsvados uzsūcas glikoze un ...................... , bet limfvados – tauku sašķelšanās produkti - ................ un .................
2010. gada 30. aprīlī, 21:35tbukc
TBUKC at one.lv
* Atbildes un piebildes ->

labs teksts, tikai sakošļātais jāraxta ar ā.
2010. gada 6. maijā, 18:06TAs
vai latvijas 100kaji ir indigi?
2010. gada 5. maijā, 14:58brenda
* Atbildes un piebildes ->

Nav tā kā dzirdēts, ka Latvijā mītošie simtkāji būtu bīstami cilvēkiem. Ja nu vienīgi iestājoties siltākam laikam, varētu parādīties kāds ievazāts dienvidu simtkājis, kurš, pie mums gan neizdzīvos, bet kādu brītiņu varētu paskraidelēt apkārt. Augumā dienvidnieki var būt stipri raženi (10 un vairāk centimetru gari). Tādu kodums var būt stipri sāpīgs un izsaukt pamatīgu uztūkumu.
2010. gada 6. maijā, 22:14Zirneklītis
Labdien!
Vakar no zirnekļu tīkla izvilku taurenīti. Tas kustināja spārniņus un kājiņas, bet ļoti vāji. Ieliku to kartona kastē un atnesu mājās. Taurenītis tagad ir nekustīgs un spārniņi ir skaisti izplesti. Palasīju internetā par to, ka tauriņa mūžs ir ļoti īss. Domāju, varbūt viņš jau ir miris? Kā lai es to uzzinu? Varbūt viņš aizgāja ziemas miegā?(: Nekad iepriekš par tauriņiem neesmu interesējusies, tāpēc manas zināšanas par tiem ir ļoti sliktas.
Lūdzu, atbildiet, ko man tagad darīt, lai neapglabāju dzīvu tauriņu.
Paldies.
2010. gada 25. septembrī, 13:09Karīna
* Atbildes un piebildes ->

Manuprāt, taureņi izpleš spārnus gatavojoties lidot, lidojot, vai balansējot uz zieda. Izklausās, ka viņš ir beigts un pagalam.

Ar to mūža ilgumu ir visādi. Bieži pieauguši tauriņi nodzīvo vienu vai divas nedēļas. Dažām sugām pieugušie tauriņi dzīvo tik pāris dienas. Ir sugas, kuras pārziemo kā tauriņi tādējādi to mūžs ir vairāki mēneši, tiesa, lielāko laiku pavadot sastingumā. Ilgāks mūžs ir migrējošiem tauriņiem.

2010. gada 25. septembrī, 23:42Zirneklītis

vajag atrast kadu siltu vietiņu un lai viņš sasildās tad lai viņš tur paliek visu šo gadu kadbūs pavasaris iznes viņu ārā uz mirkli kad atnāksi viņu aplūkot viņš noteikti jau lidināsies gaisā
2010. gada 27. septembrī, 15:18elvis

Dotais tauriņš, ticamāk gan, ka nomiris no bada. Ja nu gadās kādu reizi tikt pie „auklējama” tauriņa, nevajag aizmirst viņu arī pabarot (ar cukura sīrupu vai medus ūdeni), citādi pavasari šim nesagaidīt.
2010. gada 28. septembrī, 8:33Zirneklītis
Kā austerē rodas pērle?
2011. gada 9. janvārī, 16:34Dana
puke6b at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...

Pērļu austere maz radniecīga ar ēdamo austeri. Droši vien, rodas apm. tāpat, kā citās gliemenēs. Populārs ir pieņēmums, ka perlamutrs apaug ap smilšu graudiņu, kas nav pierādīts: pērļu vidū parasti nav smilšu graudiņa.
2011. gada 15. februārī, 19:22TAs

Paldies par atbildi.
2011. gada 19. februārī, 15:11Dana
http://www.maitres-des-arts-graphiques.com/-EXB.html
Le Brun's System on Physiognomy
Te iespējams paskatīties uz cilvēka evolūciju no cita skatu punkta!
2011. gada 30. janvārī, 20:18Kristina
* Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...

2011. gada 30. janvārī, 20:22kristina

2011. gada 31. janvārī, 11:15Skatītājs
kāds ir latvijas lielākais putns?
2011. gada 27. aprīlī, 23:50estere
* Atbildes un piebildes ->

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 12. martā, 13:49)
Cits ieraksts (2007. gada 22. aprīlī, 20:31)
2011. gada 26. maijā, 9:31Zirneklītis
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] 15 [16] [17] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 150
LMB
Projekti
Latvijas gliemji
Pēdējās izmaiņas: Atsauksmēm un jautājumiem

Creative Commons License 2019 Publicēts LU serverī izmantojot Starptautisko Atsaucoties-Nemainot nosacījumus licenci — (CC BY-SA).