LMB
Latvijas Malakologu biedriba
Par biedrību Valde Kontakti Presei
Latvijas Malakologu biedriba

Domu doze


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu

Grupa: Dzīvnieku fizioloģija, anatomija

[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] 17 Atrasto ierakstu skaits: 150
Secība: v
kā hameleoni spēj mainīt krāsu???=)
2006. gada 14. februārī, 18:34karīna
* Atbildes un piebildes ->

Savu krāsu, vairāk vai mazāk, māk mainīt visas hameleonu dzimtas (Chamaeleontidae) sugas. Viens no kļūdainiem pieņēmumiem ir, ka hameleoni maina krāsu pielāgojoties apkārtējās vides krāsām. Viņiem tas sanāk pats par sevi, bet ne tādēļ viņi maina krāsu. Patiesībā hameleonu krāsu ietekmē temperatūra, gaisma, kā arī paša dzīvnieciņa garastāvoklis un dvēseles noskaņojums. Mainoties viņa emocionālam stāvoklim, mainās arī dzīvnieciņa krāsa. Varētu būt, ka, pazeminoties apkārtējai temperatūrai, hameleoni kļūst tumšāki, lai labāk uztvertu saules siltumu. Iespējamā krāsu gamma ir atkarīga no hameleonu sugas. Daudzi no viņiem var kļūt dzelteni, zaļi, bāli vai tumši brūni, bieži ar tumšākiem vai gaišākiem plankumiem.

Krāsu maiņu nodrošina krāsu pigmentu granulu izkliedēšana vai sakopošana pigmentu šūnās, ko nosaka autonoma nervu sistēmas darbība. Šis pigmentu šūnas ir izvietojošās hameleona ādā dažādā dziļumā. Visdziļāk ir tās šūnas, kuras satur tumši brūno pigmentu melanīnu. Šo šūnu izaugumi sasniedz arī ādas virspusi. Kad hameleons jūtas nomākts, melanīns tiek nosūtīts tuvāk ādas virspusei, tādējādi padarot hameleonu tumšāku. Citas šūnas, kas satur citus pigmentus, spēj sarauties un izplesties, tādējādi samazinot vai palielinot to redzamo virsmas laukumu, kas, skatoties kopumā, izpaužas kā krāsu maiņa.

2006. gada 15. februārī, 12:15Zirneklītis
kāpēc rāpuļu organismā nonāk ar skābekli bagātākas asinis nekā abiniekiem?????
2006. gada 12. februārī, 15:06kristīne
* Atbildes un piebildes ->

Gan rāpuļiem, gan abiniekiem ir trīskameru sirds, tāpēc organismā nonāk jauktas asinis. Tomēr rāpuļu sirds kambarim ir daļēja šķērssiena, tāpēc no abiem priekškambariem ieplūstošās asinis sajaucas mazāk.
2006. gada 13. februārī, 20:56purva varde
kur war atrast k.ko par shuunaam un audiem???
2005. gada 7. decembrī, 23:35baiba klava
baibucis13 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Tā kā biji nolikusi savu jautājumu pie jautājumiem par augiem, tad, acīmredzot, Tevi pamatā interesē augu šunas un audi. Tad, pirmkārt, jau jāmeklē botānikas mācību grāmatā. Vēl var papētīt Selga T. Šūnu bioloģija un šūnu ekoloģija, 1. - 3. daļa, Arkādija, Rīga 1997 - 1998, 260 lpp.

Tīmeklī var apraudzīt materiālus:

2005. gada 9. decembrī, 1:01Zirneklītis
kā notiek saindēšanās ar tvana gāzi-(CO)?? (kas tur notiek ar tiem eritrocītiem, viņi nevar skābekli saistīt vai ko tur?) UN kur var dabūt kādu info, par klāpekļa apriti dabā? tas varētu būt šīgada eksāmenā bioloģijā?
2005. gada 11. maijā, 21:10nematode
* Atbildes un piebildes ->

Kas ir „klāpeklis”?
2005. gada 13. maijā, 7:41Zirneklītis

www.google.lv
http://www.liis.lv/anatom/Antomija/16/16cit/16cit5.htm
tu domaaji skaabekli vai slaapekli?
jebkuraa gadiijumaa, un arii par hemoglobiinu, Tev var paliidzeet biblioteekaa atrodamaa "biologijas rokasgramata". it ipasi tad, ja maacies eksaamenam. man savaa laikaa sii graamata loti paliidzeeja!
2005. gada 13. maijā, 10:17piektdiena

Hemoglobīns daudz labāk saistas ar tvana gāzi nekā skābekli, līdz ar to orgāniem netiek piegādāts skābeklis. Rezultātā var iestāties nāve :( . Ja mājās ir krāsns apkure, tad nedrīkst aizvērt šīberi kāmēr vēl ir kvēlošas ogles. Oglēm kvēlojot izdalas tvana gāze.
2005. gada 13. maijā, 14:18Kuriķis

slāpeklis slāpeklis N!! un rokasgrāmata izstudēta jau, tikai vai ar to pietiek eksāmenam?? laikam pārāk uztraucos...
2005. gada 13. maijā, 17:33esss

par slaapekli - googlee meklee ar vaardiem "nitrogen cycle".
par eksaamenu - nevaru neko paliidzeet. siis maajas lapas veidotaaji nav nekaadaa sakaraa ar biologijas eksaameniem skoleeniem.
2005. gada 13. maijā, 17:40piektdiena
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] 17 Atrasto ierakstu skaits: 150
LMB
Projekti
Latvijas gliemji
Pēdējās izmaiņas: Atsauksmēm un jautājumiem

Creative Commons License 2019 Publicēts LU serverī izmantojot Starptautisko Atsaucoties-Nemainot nosacījumus licenci — (CC BY-SA).