LMB
Latvijas Malakologu biedriba
Par biedrību Valde Kontakti Presei
Latvijas Malakologu biedriba

Domu doze


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu

Grupa: Veselība un uzturs

[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] 19 [20] [21] [22] [23] [24] [25] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 219
Secība: v
varat pateikt paparzu nozimi daba un kur to izmanto varbuut arii medicina???
2006. gada 18. novembrī, 17:26elinite
* Atbildes un piebildes ->

protams ka ta var but ...
2006. gada 18. novembrī, 18:20liga
Turpinājums šeit -» ...

Paparžu nozīme dabā? – nu kā jau jebkuram augam, – pārvērš saules gaismu augēdājiem saprotamā enerģijas formā ;)

Kaltētas paparžu lapas var izmantot kā pakojamo materiālu bišu stropos. Var pildīt matračus un spilvenus.

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 19. novembrī, 14:57)
2006. gada 20. novembrī, 11:38Zirneklītis

Nice site!
2007. gada 3. maijā, 7:48yahoobot
http://Axelxnk@gmail.com
Labdien!
Mana mamma lasa grāmatu par "zelta stīgu" un tur ir minēts tāds "bišofīds". Esiet tik laipni, paskaidrojiet ko tas nozīmē? Es nekur nevaru atrast skaidrojumu.
Jau iepriekš paldies par atbildi!
2006. gada 18. novembrī, 12:33Rita
* Atbildes un piebildes ->

Apmēram zinu, kas ir bisulfīti un kas – bišofs ;) , bet bišofīdu nezināju. Toties
«Neatkarīgā Rīta avīze» 2005. gada 1. novembrī rakstīja, ka „.. Pirms gadiem desmit aptiekās pavisam necilā iesaiņojumā bija nopērkams labs komprešu līdzeklis – bišofīts, kas lieliski palīdzēja sāpošiem ceļiem. Pēdējā laikā to vairs nemana. .. Bišofīts ir ļoti interesanta un savdabīga dabas viela, kura iegulas atrodamas Lejasvolgas novadā, teritorijā, kur senāk bija Permas jūra. Bišofīts ir unikāls sāļu komplekss. Visas tā īpašības vēl nav līdz galam izzinātas. Bišofīts satur 90–96% magnija hlorīda, tā sastāvā ir arī dažādi citi minerālsāļi. .. ārstēšana ar bišofīta vannām un kompresēm mazina sāpes ceļu un elkoņu locītavās, palīdz ārstēt iekaisumu, pietūkumu un atjaunot locītavu kustīgumu .. Vēl jāpiebilst, ka bišofīts ir viela, kas sašķidrinās istabas temperatūrā ..” (No Ķīmijas doktores, SIA Silvanols prezidentes Ievas Leimanes atbildes lasītājai A. Miezītei).

2006. gada 19. novembrī, 21:55Zirneklītis
Izskaidrojiet, lūdzu, vai "Capsicum Tincture" tulkojums latviešu valodā pareizi būtu piparu vai paprikas tinktūra?
2006. gada 15. novembrī, 10:48Ilona
* Atbildes un piebildes ->

Latviešu valodā visus Piper ģints augus sauc par "pipariem". Vārds
"paprika"cēlies no ungāru valodas, kur tas aizņemts no serbu vai horvātu
valodas, kur"paprika" ir samazināmā forma no "papar", kas, savukārt, nāk pa
tiešo no latīņu pipara apzīmējuma - "piper". Latviski saka "saldie pipari", "asie
pipari", bet amerikāņi - "chilli pepper" vai "paprika". Eiropā "paprika" ir ne
tikai augļi, bet arī ēdiena piedeva - samalti kaltēti pipari. Nu, tātad, kā tad
būs ar "piparu tinktūru"? Problēmu jau vēl rada arī garšviela "pipari", kam nav
nekāda sakara ar Piper ģinti...
2006. gada 15. novembrī, 19:15Ģederts

Paga paga, vai tad Tu te vislaik nerunā par Capsicum ģints augiem. Šī ģints ir iedalīta nakteņu (Solanaceae) dzimtā, turpat, kur tomāti kartupeļi un bebrukārkliņš. Savukārt pipariem, ja ar to Tu domāji melnos piparus Piper nigrum, ir vistiešākais sakars ar Piper ģinti. Šī ģints ir iedalīta Piperaceae dzimtā.

No Capsicum ģints augiem pie mums dārzos audzē un sauc par papriku vai saldiem pipariem dažādas Capsicum annuum šķirnes un varietātes. Asie (sarkanie, čilī) pipari ir Capsicum frutescens šķirnes un varietātes. Pārtikā izmanto arī vēl dažas citas šīs ģints sugas.

2006. gada 16. novembrī, 3:35Zirneklītis

Nu ja, protams, ka Tev taisnība! Man atkal smadzeņu rievas saķērušās!!
=) =) =) =) =)
2006. gada 16. novembrī, 8:06Ģederts

Konsultējoties ar farmaceitiem, noskaidroju, ka Tinctura Capsici (kur gan radies kropliigais teiciens Capsicum Tincture ?) latviski sauc par paprikas tinktūru.
2006. gada 16. novembrī, 17:12Dr.biol. Edgars Vimba

Un tas ir saprotami, jo Latviešu valodā Piper ir piparu ģints, bet Capsicum ir papriku ģints.
2006. gada 17. novembrī, 7:44Zirneklītis

Piekrītu Zirneklītim, jo tik tiešām ir divas ģintis. Paprikām latviešu valodā ir vairāki sinonīmi. Viena daļa sinonīmi ir saistīti ar tirdzniecības nosaukumiem, kas skar tirdzniecībā esošos augļus. Tas ir tāpat, kā riekstkoku un kokospalmu auļi tiek saukti par valriekstiem un kokosriekstiem. Tādi ir daudzi piemēri.
2006. gada 20. novembrī, 15:05Arturs
Labrīt!
Vai kāds lūdzu varētu izskaidrot, cik pamatots ir viedoklis, ka nav pareizi ēst svaigas (mazsālītas) saldūdens zivis, jo tām esot dažādi parazīti! Vai tādi tiešām ir un man obligāti vimbas jācep???
Paldies jau iepriekš.
2006. gada 20. oktobrī, 7:56Mikī
* Atbildes un piebildes ->

Cik atceros no docentes Slokas stāstītā – tas ir pamatoti. Kā piemērs tika minēts lietuviešu jēlo līdaku mīlestība un sekas tam.
2006. gada 21. oktobrī, 1:56Zirneklītis

Šī gada 29. oktobrī plkst. 4:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Latvijā notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.

Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2001. gada 9. janvāra Ministru Kabineta noteikumi nr. 18 „Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā „pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 3:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 4:00 – par vienu stundu atpakaļ”. Savukārt, Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku prasības.

Vienlaikus aicinām Latvijas iedzīvotājus izteikt savu viedokli un piedalīties aptaujā par to, vai arī turpmāk nepieciešams pāriet uz vasaras laiku. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij līdz šī gada beigām jāsniedz Eiropas Komisijai savs viedoklis par attiecīgās EP direktīvas ietekmi uz dažādām tautsaimniecības nozarēm konkrētajā dalībvalstī (piemēram, transports, komunikācijas, rūpniecība). Apkopojot visu ES dalībvalstu viedokļus, Eiropas Komisija sniegs Ziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropas Padomei un Ekonomikas un sociālo jautājumu komitejai, kas pēc tā izvērtēšanas lems par vasaras laika režīma turpmāku piemērošanu vai nepiemērošanu arī turpmāk.

Ikviens Latvijas iedzīvotājs var izteikt savu viedokli, vai arī turpmāk nepieciešams pāriet uz vasaras laiku, gan Ekonomikas ministrijas mājas lapā internetā (http://www.em.gov.lv/), gan Ministru Kabineta mājas lapā internetā (http://www.mk.gov.lv/).

Vasaras laiks ir laiks, kas ir par vienu stundu priekšā joslu laikam un kuru daudzās valstīs lieto pavasara, vasaras un rudens periodā. Latvijā vasaras laiks tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas plkst. 3:00 līdz oktobra pēdējai svētdienai plkst. 4:00.

Papildus informācija par pārejas uz vasaras laiku pieejama Ekonomikas ministrijas mājas lapā internetā – http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=13340. Savukārt, informāciju par laiku visā pasaulē (par laika joslām, cik ir pulkstenis kādā konkrētā valstī jeb pilsētā, par valstu pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ, utt.) varat iegūt portālā http://www.timeanddate.com/.

Par pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā atbildīgā institūcija ir Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa
Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 27. martā, 9:52)
2006. gada 19. oktobrī, 21:02Zirneklītis
http://www.em.gov.lv/em/2nd/?lang=lv&id=15094&cat=621
Atbildes un piebildes ->
vēlos uzzināt par toksiskajām vielām mūsu pārtikā un kosmētikā!paldies!!!!
2006. gada 4. oktobrī, 9:30merlina
* Atbildes un piebildes ->

varbūt vienkārši par "kaitīgajām"? jo bez toksiskām (kuru pārtikā un kosmētikā
tiešām ir maz), ir vēl mutagēnas, kancerogēnas, genotoksiskas...
2006. gada 4. oktobrī, 10:28Ģederts

ir bijuši vairāki raksti žurnālā "vides vēstis".
parakņājies viņu mājas lapā vai arī pavaicā kontaktpersonām!
2006. gada 9. oktobrī, 16:52Vija
Kas lūdzu tā par augļskābi HCA KAS MAZINA APETĪTI un veicinot tauku sadegšanu organismā.??Paldies.
2006. gada 3. oktobrī, 11:22anda
* Atbildes un piebildes ->

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 3. oktobrī, 11:17)
2006. gada 3. oktobrī, 18:46Zirneklītis
Baltijas valstis līdz ar ziemeļvalstīm, Krieviju, Poliju un vairākām citām slāvu zemēm tiek atzītas par tādām, kur pastāv spēcīgas sēņošanas tradīcijas, kur sēnes jau kopš seniem laikiem ieņem pastāvīgu vietu uzturā un tiek gatavoti sēņu krājumi arī ziemai. Kamēr nesēņotāju zemēs cilvēki mēģina identificēt sēnes pēc grāmatām, šaubās, baidās un galu galā labāk iet uz veikalu pēc šampinjoniem, sēņotāju valstu iedzīvotāji dodas uz mežu veselām ģimenēm un jau kopš bērnības mācās atšķirt ēdamās sēnes. Ārzemnieki, kuriem sēņošana šķiet eksotiska nodarbe, reizēm ir šokēti: izrādās, ka daudzi mūsu sēņotāji pat īsti nezina, kā sēni pareizi sauc, tomēr nekļūdīgi pazīst to no skata. Nosaukumus zināt, protams, nenāk par ļaunu, bet nereti vienai sēnei ir dažādi vārdi. Arī zinātnieki, cenšoties sēnes sistematizēt, nosaukumus mēdz grozīt. Un, ja mēs gribētu perfekti ievērot terminoloģiju, būtu jāņem vērā, ka veidojumi, ko sēņotāji sauc par sēnēm, patiesībā ir augļķermeņi, bet galvenā sēne ir sēņotne, kas sastāv no pavedieniem, ko sauc par hifām, un tāpat arī nedrīkstētu teikt – tārpainas sēnes, bet laikam būtu jāsaka – kāpuraini augļķermeņi. Zinātnieki ir iecietīgi un to no sabiedrības neprasa. Viņi arī cenšas palīdzēt tiem sēņošanas entuziastiem, kuri mežā atraduši nepazīstamas sēnes un grib noskaidrot, kas tās ir un vai ēdamas. Tikai jāatceras, ka sēni nevar identificēt ne pēc amatieru fotogrāfijas, ne pēc nogrieztas cepurītes, to vajadzētu uzrādīt lietpratējiem veselu, un vēl labāk, ja var atnest vairākas – jaunākas un vecākas. Sēnes vispār ir ļoti savdabīgi dabas veidojumi, kas nav ne augi, ne dzīvnieki. Atšķirībā no augiem sēnēs nav hlorofila un tās pašas nespēj sev nodrošināt vajadzīgās barības vielas, bet pārtiek no gatavām vielām, ko saražo citi organismi. Atšķirībā no dzīvniekiem sēnēm nav nervu, nav orgānu sistēmu un tās nespēj pārvietoties.
Lai nu kā, mums, parastiem, ar teorētiskām zināšanām neapbruņotiem sēņotājiem ir svarīgi nepārvērtēt savu sēņu pazinēju prasmi – arī tas jāmācās kopš bērnības.
2006. gada 27. septembrī, 16:32a
* Atbildes un piebildes ->

sēnes ir sēnes. nevajag jau sarežģīt vienkāršas lietas. piezīmes autors tāds pārāk
erudīts. tikai absolūta erudīcija bieži vien robežojas ar glupību. par tārpainām
sēnēm sauc arī tādas, ko izalojuši pieauguši kukaiņi. tā kā nebūs vienmēr
"kāpuraini"... un ne jau zinātnieki ir galvenie lietu sarežģītāji... =)
2006. gada 29. septembrī, 19:15Ģederts

ēēm, gļotsēnes tīri labi spēj pārvietoties, bet tās, šķiet, par sēnēm saukt nebūtu īsti korekti
2007. gada 24. septembrī, 22:15NADPH
Kur var uzmantot pūpēžus?
2006. gada 27. septembrī, 12:39Linda
* Atbildes un piebildes ->

Pūpēžus, piemēram, kārpainos, arī milzu, atskaitot indīgos cietpūpēžus, var ēst!! Protams, kamēr mīkstums balts, ne brūns. Nav jāvāra, var uzreiz cept. Cietpūpēžiem mīkstums ir zili melns un tie ir vāji indīgi.
2006. gada 10. novembrī, 16:13Zanda
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] 19 [20] [21] [22] [23] [24] [25] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 219
LMB
Projekti
Latvijas gliemji
Pēdējās izmaiņas: Atsauksmēm un jautājumiem

Creative Commons License 2019 Publicēts LU serverī izmantojot Starptautisko Atsaucoties-Nemainot nosacījumus licenci — (CC BY-SA).