LMB
Latvijas Malakologu biedriba
Par biedrību Valde Kontakti Presei
Latvijas Malakologu biedriba

Domu doze


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu

Grupa: Sēnes

[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] 6 [7] [8] [9] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 80
Secība: v
Labvakar!
Vai Jums ir zināmas mīklas par sēnēm?
2007. gada 5. oktobrī, 23:08Inese
* Atbildes un piebildes ->

Kas tas ir – iet pa mežu un spļaudās?
2007. gada 6. oktobrī, 12:00Zirneklītis

Kas tad to nezina, tas jau bērzlapju pētnieks ;)
2007. gada 7. oktobrī, 20:39Pēcis
Sveiki! vai kads zin pastastit ka iespejams iegut gailenju sporas ar merkji tas pavairot un maksligos apstakljos izaudzet gailenes?
2007. gada 1. oktobrī, 18:16gailene
oscar24 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Kapēc krāmēties ar sīkumiem. Sagriez pāraugušu gaileni gabaliņos un samētā, kur gribi ieaudzēt. Bekas tā var labi ieaudzēt dārzā. Vajag tik atbilstošos kokus tuvumā.
2007. gada 2. oktobrī, 11:01Zirneklītis

Zirnekļa Mazulis te aizrāda uz to, ka lielākā daļa cepurīšu sēņu veido simbiozes
– mikorīzas – ar augstākajiem augiem, pārsvarā, kokaugiem...
Te viens puisis ir Dr. tēzes izstrādājis par gaileņu simbiozi un apraksta arī
audzēšanu siltumnīcā.
http://www-mykopat.slu.se/Newwebsite/mycorrhiza/kantarellfiler/texter/prod1.phtml
2007. gada 2. oktobrī, 18:58Ģederts

tas "prod1.phtml" tur adreses galā ir vajadzīgs.
2007. gada 2. oktobrī, 18:59Ģederts

Vai nevarētu norādīt kādu citu adresi,jo augstāk esošā nedarbojas?
2009. gada 12. martā, 18:16casanda


Hmm, tikko pārbaudīju, dotā lapa vēl dzīva, norādes no šīs lapas, pašas tēzes ieskaitot, gan ir beigušās :( , jau piecus gadus, kā beigušās.

Atradu pilnu darba nosaukumu:
Danell E (1994) Cantharellus cibarius: Mycorrhiza formation and Ecology. Acta Universitatis Upsaliensis. Comprehensive Summaries of Uppsala Dissertations from the Faculty of Science and Technology 35. 75 pp.

Atradu arī lapas jauno mājvietu. Turpat (gandrīz =) ) vien tā lapa irraid. Tā kā uzklikšķinot uz „Home”, tiek paziņots „This page has been move to the following link..”, atļāvos pievienot disertācijas tekstu (bez attēliem).

2009. gada 13. martā, 7:47Zirneklītis
http://www-mykopat.slu.se/Newwebsite/mycorrhiza/kantarellfiler/t
Pievienotais fails: ftp.odt

Sen jau domāju par to, kā pievilkt gailenes piemājas mežam, lasu vācu un angļu valodā, vācu valodas materiālos tomēr izlasīju informāciju, ka šis pētījums stipri vien balstīts uz ķīmijas pielietojumu un tādejādi, iespējams, ir kārtējais audzēšanas paņēmiens "uz papīra"
2009. gada 21. jūlijā, 12:43vēl viena gailenīte
vai var ēst pūpēžus?
2007. gada 15. augustā, 7:09ips
* Atbildes un piebildes ->

Var ēst, kamēr pūpēža augļķermenņa mīkstums ir balts un stingrs. Tiesa, dažus var ēst tikai vienreiz, jo ir arī indīgi pūpēži.
2007. gada 22. augustā, 9:27Zirneklītis
vai tā ir taisnība, ka bērzlapes dalās vārāmajās un tādās, kuras var ēst tikai uzcepot bez vārīšanas? Tatā runā: jo tumšāka bērzlapes cepurīte jo indīgāka???
2007. gada 10. augustā, 12:49Elīna
* Atbildes un piebildes ->

Ja par pirmo cilvēku domas dalās, tad par krāsām gan nepareizi runā. Manuprāt nevienu bērzlapi nevar ēst, ja tā iepriekš nav novārīta. Kaut vai tāpēc, ka bērzlapu sugas ir grūti savā starpā atšķirt.

Dažas bērzlapes nevar ēst, jo tās vienkārši ir ļoti sīvas. Pie tam garša būtiski var atšķirties kātiņam no cepurītes, jaunām sēnēm no jau paugušām utt. Garšas īpatnības ir būtisks bērzlapes sugas noteikšanas rādītājs. Ne jau velti ir tāda mīkla: „Kas tas ir – iet pa mežu un spļaudās?”. Atminējums ir – tas ir bērzlapju speciālists.

A. Amoliņa prāt' daļu bērzlapu var ēst nevārītas, daļu var ēst nevārītas, ja novāc vai noplaucē lapiņas, daļa ēdama tikai novārītas, bet daļas nav ēdamas pat novārītas, jo saglabā savu sīvo vai rūgto garšu.

Cepurītes krāsa var mainīties gan sēnei kļūstot vecākai, gan tā ir atkarīga no laika apstākļiem. Lietus bērzlapes parasti izbalina. A. Amoliņš grāmatā «Bērzlapes» raksta, ka krāsu maiņa var būt pārsteidzoša, piemēram, ametista bērzlapes (Russula amethystina) violetā cepurīte pēc lietus nekļūst gaišāka vai zilgana, bet kļūst dzeltena.

Par to tumšo cepurīti un indīgumu nebūs taisnība. Piemēram, tādas ēdamās bērzlapes kā violetzaļā bērzlape (Russula cyanoxantha), vīnsarkanā bērzlape(Russula vinosa) vai veselā bērzlape (Russula integra), ir ar stipri tumšām cepurītēm, toties tāda neēdama sēne kā žults bērzlape (Russula fellea) ir pat ar ļoti gaišu cepurīti. Daļa autoru šo sēni uzskata pat par indīgu.

Vairāk par bērzlapēm:
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/vasaras.shtml#v18

2007. gada 10. augustā, 20:55Zirneklītis
Atradu skaistu sēni,vēlētos uzzināt nosaukumu.Kur varu nosūtīt foto?
2007. gada 10. jūlijā, 22:49Gints
* Atbildes un piebildes ->

Var sūtīt tīmekļa pārraugam uz 'eko at lanet.lv'.
2007. gada 11. jūlijā, 13:31Zirneklītis

Doc. E. Vimba šo sēni noteica kā samtkāti (samtaino mieteni):
http://www.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=senes&M=1&b=Paxillus_atrotomentosus&k=lapinhseenes/
2007. gada 13. jūlijā, 18:29Zirneklītis

P.S. Skaitas zemas kvalitātes ēdama sēne.
2007. gada 13. jūlijā, 18:31Zirneklītis

Vispār samtkāte tagad tiek uzskatīta par neēdamu vai pat indīgu!
2007. gada 17. jūlijā, 7:18Zanda
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] 6 [7] [8] [9] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 80
LMB
Projekti
Latvijas gliemji
Pēdējās izmaiņas: Atsauksmēm un jautājumiem

Creative Commons License 2019 Publicēts LU serverī izmantojot Starptautisko Atsaucoties-Nemainot nosacījumus licenci — (CC BY-SA).