LMB
Latvijas Malakologu biedriba
Par biedrību Valde Kontakti Presei
Latvijas Malakologu biedriba

Domu doze


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu

Grupa: Veselība un uzturs

[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] 7 [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 219
Secība: v
Ziemzaļā kosa ir vērtīgākā nieru tēja, iesaku visiem, kurus moka nieres. Pats lietoju visu mūžu, draugs ieteica. Nezin kāpēc aptiekās nav, jālasa pašam.
2010. gada 1. aprīlī, 21:21Henriks
* Atbildes un piebildes ->

interesanti kada vina izskatas un kur ta aug?
2010. gada 7. aprīlī, 21:41rasa

2010. gada 10. aprīlī, 7:23Zirneklītis
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?b=Equisetum_hy

novērots, ka vismaz dažas kosu audzes patīk ērcēm.
2010. gada 26. aprīlī, 16:06TAs
vai kumelites var set no aptieka noperkamas kumelisu tejas?
2010. gada 26. martā, 8:10rasa
* Atbildes un piebildes ->

Diez vai. Tējai ievāc taču ziedus.
2010. gada 2. aprīlī, 17:13Zirneklītis
vai kads zin kur var iegādāties kumelīšu sēklas lielos daudzumos? paldies
2010. gada 24. martā, 13:31rasa
Atbildes un piebildes ->
Kāpēc vēži jāvāra dzīvi? Runā, ka beigtos vēžos izdaloties inde!Kāds ir īstais skaidrojums?
2010. gada 7. martā, 16:34Līga
* Atbildes un piebildes ->

Apskatījos Līgas rakstīto par vēžiem un īsti nesaprotu- Vai vēži, kas katlā likti miruši ir indīgi un uzturā nelietojami?
Miruši - ceļā no ezera uz katlu. Tas ir miruši dabīgi.
2010. gada 15. martā, 16:39kilo

Domāju, ka pamat iemesls ir visai vienkāršs – nemācēja vienkārši viņus nobeigt pirms vārīšanas. Piedevām, liela daļa cilvēku vēžus uztver par tik ļoti mazattīstītiem organismiem, ka nav jārūpējas par viņu izjūtām pirms nāves.

Savukārt, līķu indes būs jebkurā dzīvniekā, kuršs ir nobeidzies un sācis sadalīties.

2010. gada 7. martā, 16:48Zirneklītis
Labdien.Ļoti lūdzu, varbūt var kāds norādīt literatūru kur meklēt ziņas par sēņu pielietošanu ārstniecībā - gailenes, rudmieses, mušmires, baravikas, krimildes, atmatenes, pelēko tinteni, u.c. Pagatavoto pulveru , uzlējumu lietošana.Kā viņas sagatavojamas un lietošanas devas, jo zinu tikai sastāvu un slimības pie kādām lietot, bet lietojamo sēņu sagatavošanun un lietošanu ārstniecībā nekur nevaru atrast.Loti ļoti lūdzu palīdzēt, jo veicu pētījumu par ikdienas uzturā lietojamo ēdamo un neēdamo sēņu pielietošanu dziedniecībā.Svarīga lietošanai pati sagatavošana, devas unlietošanas ilgums.
2010. gada 23. februārī, 12:35Lilita
liliduuda at inbox.lv
Atbildes un piebildes ->
vai no siksparniem var iegut kadu slimibu? butu velams sanemt kadu rakstu jo man to vajag projektam.. =)
2009. gada 7. decembrī, 19:53kristine
* Atbildes un piebildes ->

Vai var iegūt, es nezinu, bet dabūt droši vien ka var. Eiropā – visticamāk, trakumsērgu. Bet īsti nav zināms, vai tā sikspārņu trakumsērgas vīrusa versija, kas izplatīta Eiropā, ir letāla cilvēkam. Laikam visi zināmie Eiropas letālie gadījumi ir cilvēkiem, kurus sikspārņi sakoda tropos, kur ir cita vīrusa versija.

Eiropā, vispār, sikspārņi praktiski neparnēsā cilvēkam bīstamas slimības, kaut gan, protams, viņiem ir visādas vīrusu un baktēriju infekcijas pašiem. Tīmeklī, droši vien, var atrast par šo tēmu nesenas publikācijas, es pats gan neesmu meklējis.

Atšķirīga situācija ir Amerikā, kur sikspārņi pārnēsā gan vairākas slimības, gan ari kopīgus parazītus (ja nemaldos, blaktis).Tur cilvēki mēģina tikt vaļā no sikspārņiem ēkās kā varēdami. Diemžēl neko vairāk pateikt nevaru.

2009. gada 8. decembrī, 16:25V.

Kā ziņo Xinhua, Kanādā apmēram 170 000 GlaxoSmithKline ražotās pretgripas (A/H1N1 jeb „cūkugripas”) vakcīnas ir izņemtas no aprites, jo ticis novērots neierasti liels alerģisko reakciju pieaugums. Ir aizdomas arī par vienu cilvēka nāvi.
2009. gada 27. novembrī, 17:01Zirneklītis
http://english.cctv.com/20091121/101765.shtml
* Atbildes un piebildes ->

Ķīnā sācies ķiplokēšanas bums. Ķiplokaudzētājiem pamatīgi ienākumi. Ja pagājušo gad viens kg ķiploku maksāja 0,08 juaņas, tad tagad tā cena uzkāpusi līdz 8 juaņām ($1,17) Ja man jāizvēlas starp vakcīnu un ķiplokiem, es dodu priekšroku ķiplokiem.
2009. gada 27. novembrī, 17:13Veselīgais
http://www.chinadaily.com.cn/china/2009-11/10/content_8939342.ht

kā var uzzināt, kad vajadzīgais ķiploku daudzums jau ir uzņemts? Un vai tiešām ķiploki (antibiotikas tak laikam bendē baktērijas) kautko spēj nodarīt vīrusam? Un kam gan vajadzīga vakcīna - vai ķiploki drīz izbeigsies?
2009. gada 30. novembrī, 15:39TAs

Vīrusam nē, bet paaugstināt vispārēju cilvēka organisma pretošanās spēju visādām mūdzībām ķiploki pat ļoti sekmē, un tas nav mazsvarīgi.

Daļa no vakcīnām (ne jau visas) ir vajadzīgas vienīgi vakcīnu ražotāju bankas kontiem. Gripas vakcīnu gadījumā tā varētu būt liela daļa.

2009. gada 1. decembrī, 9:40Zirneklītis

Svētdien, 10. janvāra LR1 raidījumā „Zināmais nezināmajā” tika stāstīts, ka cūku gribas seku mazināšanai cilvēkiem iesaka lietot gan jau pieminētos ķiplokus, gan arī skābus kāpostus, zaļo tēju un sarkanvīnu.
2010. gada 11. janvārī, 22:17Radioklausītājs

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 27. martā, 9:52)
2009. gada 28. oktobrī, 5:05Sapīcis un samiegojies Z.
* Atbildes un piebildes ->

beidzot redzu ko prātīgu
2009. gada 4. novembrī, 12:39TAs
Labdien, sakiet lūdzu vai koks uzkrāj radiāciju? Ja jā, tad cik gadu laikā tā pazūd?
2009. gada 21. septembrī, 14:18jautājums
* Atbildes un piebildes ->

radiāciju, t.i. starojumu nevar uzkrāt, piem., gaismu nevar krāt maisā. Toties var krāties dažādu elementu radioaktīvie izotopi. Dzīvajās būtnēs - arī cilvēkos un kokos - daudz ir oglekļa, skābekļa un kālija savienojumu, un šiem elementiem kāda neliela daļa atomu ir radioaktīvi izotopi.
Pēc oglekļa radioaktivitātes dažreiz arheologi nosaka, cik vecas ir atrastās, visbiežāk, koka, atliekas: sākotnējais radioaktīvā oglekļa C14 daudzums katru 5700 gadu laikā sarūk 2 reizes.
Ja ir liela interese, der pārbaudīt, vai nav ziņu par to, ka daži koki vai sēnes pastiprināti uzsūc kādus elementus, kas mēdz būt radioaktīvi, piem., kautkas dzirdēts par apsēm, tabaku un rubīdiju. Pie mums gan kokiem diezkā nav, no kurienes tos elementus ņemt, jo nav radioaktīvo rūdu. Rad. elementi pastiprināti uzkrājas dzīvnieku, sev. gaļēdāju, aknās.
Ja interesē radiācija Latvijas dabā: magmatiskie akmeņi, arī pilsētu bruģis, staro ap 12 mikrorentgeniem stundā, kamēr smiltīs, ūdenī, gaisā fons ir 2-3x mazāks.
2009. gada 23. septembrī, 15:02TAs
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] 7 [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 219
LMB
Projekti
Latvijas gliemji
Pēdējās izmaiņas: Atsauksmēm un jautājumiem

Creative Commons License 2019 Publicēts LU serverī izmantojot Starptautisko Atsaucoties-Nemainot nosacījumus licenci — (CC BY-SA).