LMB
Latvijas Malakologu biedriba
Par biedrību Valde Kontakti Presei
Latvijas Malakologu biedriba

Domu doze


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu

Grupa: Sēnes

[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] 8 [9] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 81
Secība: v
krustvardu miklas par senem
2007. gada 18. janvārī, 14:37sandra
* Atbildes un piebildes ->

Latviski Internetā, manuprāt, nav krustvārdu mīklas par sēnēm, bet ir angļu valodā, bet, protams, tās visas ir jāaizpilda ar angļu terminiem. Lūk, divas interaktīvas krustvārdu mīklas: http://www.countrysideinfo.co.uk/intctve_puzzles/fungi_xwd1.htm
un
http://www.iq.poquoson.org/protistandfungicw.htm
2007. gada 21. janvārī, 23:26Zanda
Sveiki! Es tā skatos te gudri cilvēki. Varbūt jūs varētu man palīdzēt. =) Lūdzu!
Man bioloģijā uzdots jautājums - "Ko cilvēki ievāc, lasot sēnes?" Jautājumu neizprotu. Te ir runa par kaut kādām vielām vai kaut ko tml.?
Un vēl kas. Izmeklējos daudzās vietās. Kas ir augu seka?
2006. gada 12. decembrī, 19:46Anžela
* Atbildes un piebildes ->

Paldies par skaidrojumu, kas ir augu seka =)
2006. gada 12. decembrī, 19:54Anžela

Sēņojot cilvēki ievāc sēņu augļķermeņus. Pati sēne (micēlijs jeb sēņotne) aug
"zem zemes". Sīkāk tas aprakstīts šeit:
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/augsana.shtml
2006. gada 12. decembrī, 20:20Ģederts

Vienkāršoti – augu seka ir tad, kad katru gadu vienā un tajā pašā laukā audzē ko citu.
2007. gada 2. aprīlī, 16:34Zirneklītis
bazīdijsēnēm man vajadzetu stastinju par sim senem,kur to var izdarit?
2006. gada 29. novembrī, 16:02evita
* Atbildes un piebildes ->

Droši vien burtnīcā, bet var arī uz lapiņas. ;)
2006. gada 1. decembrī, 4:56Zirneklītis

Pie bazīdijsēņu nodalījuma pieder sēnes ar labi izveidotu daudzšūnu sēņotni. Bazīdijsēnes galvenokārt ir sēnes ar labi izveidotiem augļķermeņiem. Tādas ir cepurīšu sēnes, piepes, adateņu sēnes un pūpēži. Augļķermeņi neveidojas tādām bazīdijsēnēm kā rūsas sēnes un melnplaukas sēnes. Bazīdijsēnes vairojas ar bazīdijsporām, kas attīstās uz vien- vai četršūnu bazīdijām. Vairumā gadījumu uz katras bazīdijas attīstās 4 bazīdijsporas. Bazīdijas ar bazīdijsporām attīstās uz šo sēņu augļķermeņu veidojumiem, ko mēs redzam augļķermeņu cepurīšu apakšejā daļā: tās ir lapiņas, stobriņi, adatiņas, labirintam līdzīgas krokas u.c. Šos veidojumus sauc par himenoforu, t.i. himēnija nesēju. Himēniju jeb himēnijslāni veido bazīdijas un sterili izaugumi starp tām.
No: http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/apraksti/bazidijsenes.shtml
P.S. Vajag iemācīties lietot Google.lv , tad atrastu info!
2007. gada 7. februārī, 13:00Zanda
Baltijas valstis līdz ar ziemeļvalstīm, Krieviju, Poliju un vairākām citām slāvu zemēm tiek atzītas par tādām, kur pastāv spēcīgas sēņošanas tradīcijas, kur sēnes jau kopš seniem laikiem ieņem pastāvīgu vietu uzturā un tiek gatavoti sēņu krājumi arī ziemai. Kamēr nesēņotāju zemēs cilvēki mēģina identificēt sēnes pēc grāmatām, šaubās, baidās un galu galā labāk iet uz veikalu pēc šampinjoniem, sēņotāju valstu iedzīvotāji dodas uz mežu veselām ģimenēm un jau kopš bērnības mācās atšķirt ēdamās sēnes. Ārzemnieki, kuriem sēņošana šķiet eksotiska nodarbe, reizēm ir šokēti: izrādās, ka daudzi mūsu sēņotāji pat īsti nezina, kā sēni pareizi sauc, tomēr nekļūdīgi pazīst to no skata. Nosaukumus zināt, protams, nenāk par ļaunu, bet nereti vienai sēnei ir dažādi vārdi. Arī zinātnieki, cenšoties sēnes sistematizēt, nosaukumus mēdz grozīt. Un, ja mēs gribētu perfekti ievērot terminoloģiju, būtu jāņem vērā, ka veidojumi, ko sēņotāji sauc par sēnēm, patiesībā ir augļķermeņi, bet galvenā sēne ir sēņotne, kas sastāv no pavedieniem, ko sauc par hifām, un tāpat arī nedrīkstētu teikt – tārpainas sēnes, bet laikam būtu jāsaka – kāpuraini augļķermeņi. Zinātnieki ir iecietīgi un to no sabiedrības neprasa. Viņi arī cenšas palīdzēt tiem sēņošanas entuziastiem, kuri mežā atraduši nepazīstamas sēnes un grib noskaidrot, kas tās ir un vai ēdamas. Tikai jāatceras, ka sēni nevar identificēt ne pēc amatieru fotogrāfijas, ne pēc nogrieztas cepurītes, to vajadzētu uzrādīt lietpratējiem veselu, un vēl labāk, ja var atnest vairākas – jaunākas un vecākas. Sēnes vispār ir ļoti savdabīgi dabas veidojumi, kas nav ne augi, ne dzīvnieki. Atšķirībā no augiem sēnēs nav hlorofila un tās pašas nespēj sev nodrošināt vajadzīgās barības vielas, bet pārtiek no gatavām vielām, ko saražo citi organismi. Atšķirībā no dzīvniekiem sēnēm nav nervu, nav orgānu sistēmu un tās nespēj pārvietoties.
Lai nu kā, mums, parastiem, ar teorētiskām zināšanām neapbruņotiem sēņotājiem ir svarīgi nepārvērtēt savu sēņu pazinēju prasmi – arī tas jāmācās kopš bērnības.
2006. gada 27. septembrī, 16:32a
* Atbildes un piebildes ->

sēnes ir sēnes. nevajag jau sarežģīt vienkāršas lietas. piezīmes autors tāds pārāk
erudīts. tikai absolūta erudīcija bieži vien robežojas ar glupību. par tārpainām
sēnēm sauc arī tādas, ko izalojuši pieauguši kukaiņi. tā kā nebūs vienmēr
"kāpuraini"... un ne jau zinātnieki ir galvenie lietu sarežģītāji... =)
2006. gada 29. septembrī, 19:15Ģederts

ēēm, gļotsēnes tīri labi spēj pārvietoties, bet tās, šķiet, par sēnēm saukt nebūtu īsti korekti
2007. gada 24. septembrī, 22:15NADPH
Kur var uzmantot pūpēžus?
2006. gada 27. septembrī, 12:39Linda
* Atbildes un piebildes ->

Pūpēžus, piemēram, kārpainos, arī milzu, atskaitot indīgos cietpūpēžus, var ēst!! Protams, kamēr mīkstums balts, ne brūns. Nav jāvāra, var uzreiz cept. Cietpūpēžiem mīkstums ir zili melns un tie ir vāji indīgi.
2006. gada 10. novembrī, 16:13Zanda

meza atradu divainu seni, man ir aizdomas, ka ta varetu but loti reta suga. nofotografeju to sava telefona. wap adrese tai ir- http://Rikoseta.wen.ru/brinumsene.jpg ja tiesam ta ir aizsargajama, ludzu zinojiet uz qwesa@inbox.lv
2006. gada 26. septembrī, 17:27sarmite
qwesa at inbox.lv
http://Rikoseta.wen.r
* Atbildes un piebildes ->

Būs grūti ko pateikt, jo Tavs attēls ir "404 Not found".
2006. gada 26. septembrī, 21:12Zirneklītis

2006. gada 26. septembrī, 22:24Sarmite

Tas, manuprāt, ir kaut kāds pūpēdis, iespējams, ežu pūpēdis (Lycoperdon echinatum). Vai tas nebija ar daudzām brūnām apmēram 0,5 - 1 cm lielām, biezām adatiņām, vai varbūt bija ar baltām adatiņām vai izcilnīšiem? Ja ar brūnām - varbūt ežu, ja ar baltām adatiņām, tad visdrīzāk kārpainais pūpēdis (L. perlatum). Pēc tik mazas un nekvalitatīvas bildes grūti pateikt. Sarkanajā grāmatā tie nav ierakstīti. Vispār pūpēži Latvijā nav kārtīgi izpētīti.
2006. gada 10. novembrī, 16:02Zanda
Jūsu lapa ir FANTASTISKI debīli uzbūvēta! Atrast visas sēnes, kas aug Latvijā, ir neiespējami. Darat taču kaut ko.
2006. gada 21. septembrī, 19:09Valdis
* Atbildes un piebildes ->

Neviena nav mājās. Visi aizgāja uz mežu bekot.
2006. gada 21. septembrī, 19:23Mežavecis

visas sēnes, kas aug Latvijā, var atrast mežā... kas attiecas uz inetu, katrs
izklaidējas, kā vēlas.
2006. gada 23. septembrī, 8:37Ģederts

Ir sēnes, kuru augtene nebūt nav mežs. Atmatenes jau nu mežā nemeklēšu. Un Smiltāja spīgulīti pavisam noteikti nē.
2006. gada 23. septembrī, 9:36Zirneklītis

ar to es biju domājis, ka visas sēnes var ATRAST mežā. vai piebilst vēl ko?
2006. gada 23. septembrī, 20:37Ģederts

Priekšlikums Valdim – iesākumā ejot sēņot vari paņemt līdzi fotoaparātu. Sabildē sēnes un atsūti attēlus mums. Sākumā atlasīsimm attēlus, kuros vispār var saprast, ka tur ir tikusi bildēta sēne, no atlikušajiem atlasīsim tos attēlus, kuros būs iespējams noteikt, kas tā par sēni. Tad ievietosim šos attēlu «Latvijas dabas» lapā. Un visi būs priecīgi.
2006. gada 25. septembrī, 8:15Zirneklītis

Dārgais Valdi! Latvijā pagaidām ir konstatētas apmēram 4100 sēņu sugas. No tām makroskopiskās (ar aci saredzamās) ir ap 1400 sugu. Daudzas no tām ir retas un ļoti retas. Latvijas cepurīšu sēņu un piepju sēņu sugu sarakstus Tu atradīsi šeit: http://miko.ldm.gov.lv/Senu_latviskie_nosaukumi.htm
Nedaudz Latvijā augošu sēņu foto var atrast šeit:
http://miko.ldm.gov.lv/Fotogalerija.htm
Vēl aprakstus ar zīmējumiem var atrast šeit:
http://www.latvijasdaba.lv/info.asp?3
Drīzumā biežāk sastopamo sēņu foto uc. būs arī:
http://www.fungi.lv
Ja vēlies zināt, kā kāda noteikta sēne izskatās (skatoties pēc saraksta), tad var mēģināt Googlī ierakstīt sēnes zinātisko nosaukumu/us.
Zirneklīt, ir arī atmatenes, kas aug mežā! Piemēram, meža un dzeltējošā atmatene!
2006. gada 10. novembrī, 17:19Zanda
nekur neatrodu ,kas tā par sēni -liela,ap20cm,viscaur violeta,lapiņsēne,cepure samtaina,ar stipri kumpu vidu
2006. gada 19. septembrī, 22:28lelde
* Atbildes un piebildes ->

2006. gada 10. novembrī, 16:38Zanda
Man ir tēja sēne, bet cik daudz to var dzert dienā, vai tai ir kādi ierobežojumi?
2006. gada 31. augustā, 22:39mestrs
* Atbildes un piebildes ->

ja nekas nekait - var dzert, cik patīk, daru to vairākus gadu desmitus. Bet nevajadzētu dzert vairāk, kā gribas, sev., kad pārskābusi. Internetā grūti atrast, ja nezin ārzemēs populāro nosaukumu Kombucha.
2008. gada 3. janvārī, 14:12TAs
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] 8 [9] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 81
LMB
Projekti
Latvijas gliemji
Pēdējās izmaiņas: Atsauksmēm un jautājumiem

Creative Commons License 2019 Publicēts LU serverī izmantojot Starptautisko Atsaucoties-Nemainot nosacījumus licenci — (CC BY-SA).