LMB
Latvijas Malakologu biedriba
Par biedrību Valde Kontakti Presei
Latvijas Malakologu biedriba

Domu doze


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu

Grupa: Mākoņi un zvaigznes, Astronomija

[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] 8 [9] [10] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 83
Secība: v
Interesanti, vai tā ir patiesība, ka mēnesis ar piecām piektdienām, piecām sestdienām un piecām svētdienām gadās tikai reizi pa ļoti daudziem gadiem? Šis, 2010.10-ais, tāds ir.
2010. gada 12. oktobrī, 20:10Trusene
* Atbildes un piebildes ->

Šodien labi izskatās datuma pieraksts (kā tas tagad pieņemts pie mums):
20.10.2010.
2010. gada 20. oktobrī, 5:35Novērotājs

Nemaz tik reti tās piecas piekdienas nav. Pirmkārt, vienāds dienu izkārtojums gadā atkārtojas ik pa noteiktu gadu skaitu (februāris un gadsimtu mijas ievieš savas izmaiņas), piemēram, 2010. gada kalendārs atbilst 1954., 1965., 1971., 1982., 1993., 1999., 2021., 2027., 2038. un 2049. gada kalendāriem. Pie tam, 2010. gadā bija divi tādi mēneši – janvāris un oktobris. Retāk sastopami ir tādi gadi kā 2012., 2016 un 2020. –, piemēram, jau iepriekšējā laika intervālā 2012. gadam atbilst tikai 1956., 1984. un 2040. gads.

Otrkārt, līdz 2021.  būs arī citi gadi, kuros ir mēnesis ar piecām piektdienām, sestdienām un svētdienām. Tāds ir arī 2011. gada jūlijs, 2013. gada marts, 2014. gada augusts, 2015. gada maijs, 2016. gada janvāris un jūlijs, 2017. gada decembris, 2019. gada marts un 2020. gada maijs ar atbilstošiem gadiem. Tā kā var drīzāk apgalvot pretējo – ka reti ir tādi gadi, kuros nav kaut viens mēnesis ar piecām piektdienām, sestdienām un svētdienām.

2011. gada 8. augustā, 10:59Matemātiķis
Kā pareizi saka: planētas aizklājums ar Mēnesi; planētas okultācija ar Mēnesi vai planētas aizklāšanās ar Mēnesi?
2010. gada 26. septembrī, 20:46Gita
* Atbildes un piebildes ->

No Astronomijas vārdnīcas:

aizklāšanās, okultācijaoccultation. Zvaigznes vai planētas aizklāšanās ar Mēnesi, planētas (Merkura vai Venēras) pāriešana pāri Saules diskam, planētas pavadoņa aiziešana aiz planētas, zvaigznes aizklāšanās ar planētu, aptumsuma maiņzvaigznes komponentu savstarpējā aizklāšanās, arī Saules aptumsums.”

Laikam vislabāk lietot „planētas aizklāšanās”.

2010. gada 27. septembrī, 11:41Zirneklītis
http://www.liis.lv/astron/Vardnica/Sadaljas/Vardnica_A.htm

Tauteits mani mīļi lūdze:
Nāc, puķit, šoruden!
-Ai, tautiet, nelūdz mīļi,
Gaidi citu rudentiņ';
Būs kuplaka sedzenite,
Dižanaka līgaviņ'.

L.t.dz.

Novēlojies sveiciens Rudenī! Vakar, agri jo agri, Latvijā ieradās Rudens (6:09 pēc tā laika, ko nu mūsu puksten's rāda). Šogad tas sakritis ar pilnmēnesi (12:17), bieži tā negadās.

2010. gada 24. septembrī, 9:15Zirneklītis
Atbildes un piebildes ->
Uhū!! Mums ir savs meteorīts!!! Esot 20 m plata un 10 m dziļa bedre. Mums nav meteorīts :(
2009. gada 25. oktobrī, 20:36Zirneklītis
* Atbildes un piebildes ->

LETA-s DELFI.lv ziņa:

Svētdien Mazsalacas novadā nokritis meteorīts, izveidojot aptuveni 20 metrus platu krāteri, apstiprināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses sekretāre Inga Vetere.

Meteorīts nokritis netālu no mājām «Kundrati», taču notikumā cietušo nav.

Kā sacīja Vetere, svētdien ap pulkstens 17:30 VUGD saņēmis izsaukumu no Mazsalacas novada, kur kādā pļavā redzēta uguns.

Ierodoties notikuma vietā, dienesta darbinieki konstatējuši arī 20 metrus platu un piecus metrus dziļu bedri.

Notikuma vietā strādā VUGD darbinieki un Valsts policija, kas norobežojusi notikuma vietu.

Mazsalacā plāno ierasties arī Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, lai izpētītu notikuma vietu un veiktu radiācijas mērījumus.

2009. gada 25. oktobrī, 21:45Zirneklītis


Šorīt LR-1 ziņās tika teikts, ka bedre ir visus 14 m dziļa un to visu esot sadarījis tāda liela ābola izmēra ķermenis.
Attēls veidots pēc vietnē Youtube ievietotā video JCZONEpresents.
2009. gada 26. oktobrī, 10:32Zirneklītis


Būs kāds pajokojis? :(

LETA: „.. Pēc sākotnējās vietas apskates Latvijas Universitātes Astronomijas institūta speciālists Ilgonis Vilks konstatējis, ka bedre, ko atstājis iespējamais meteorīts, ir mazāka, nekā ziņots sākumā. Tā ir apmēram 10 metrus plata un divus metrus dziļa.

Ja tas būtu meteorīts, tad šajā vietā visapkārt vajadzētu būt izmētātiem dubļu pikučiem, taču tā nav, teica I. Vilks. Savukārt lielais valnis apkārt bedrei ir raksturīgs meteorīta triecienam.

I. Vilks piebilda, ka konkrētajā vietā nav konstatēta augstas temperatūras iedarbība, kāda parasti esot novērojama meteorīta trieciena rezultātā.”

2009. gada 26. oktobrī, 15:07Zirneklītis

Mazsalacas „meteorīts” bijis «Tele2» atbalstīts inscenējums – Nothing special.
2009. gada 26. oktobrī, 19:04Zirneklītis

gan būs cits. Kur ta paliks.
2009. gada 4. novembrī, 12:43TAs


Ūū... Mēnesim būs vēl viens robs: Rīt, 9. oktobrī, ap 10:30 pēc Latvijas laika, NASA taisās ietriekt nesējraķeti Kentaurs un, 4 minūtes vēlak, pašu pavadoni LCROSS vienā no Mēness Dienvidpola krāteriem (Cabeus). Paredzēts, ka raķete izveidos 3 m dziļu un 20 platu krāteri radot ap 250 t putekļu. Pavadonis līdz pat pēdējam mirklim sūtīs uz Zemi informāciju par raķetes sacelto putekļu sastāvu. Abu ķermeņu sacelto putekļu mākuli analizēs tuvumā esošie pavadoņi, kā arī observatorijas no Zemes, lai noteiktu, vai uz Mēness ir ūdens. Krāteri sen (kādus pāris miljardu gadu) neesot apspīdējusi Saule, tādēļ ūdens varētu tur būt saglabājies.
LCROSS – Lunar CRater Observation and Sensing Satellite
Attēli no NASA mājas lapas
2009. gada 9. oktobrī, 16:03Šlopter-Klopsters
http://www.nasa.gov/mission_pages/LCROSS/main/index.html
* Atbildes un piebildes ->
Pievienotais fails: 367571main_LCROSScandidates.jpg


Ka-Bummm!!
Attēls no NASA mājas lapas
2009. gada 10. oktobrī, 12:39Šlopter-Klopsters
Pievienotais fails: 392894main_LCROSS_full.jpg

Pastāv liela iespējamība, ka ūdens atradās:
http://www.nasa.gov/mission_pages/LCROSS/main/prelim_water_results.html
2009. gada 27. novembrī, 23:01Zirneklītis
Varat luudzu pateikt kur es varu atrast teikas par zvaigznaajiem?
2009. gada 16. septembrī, 16:24-==-
* Atbildes un piebildes ->

Pētera Šmita apkopotajās «Latviešu tautas pasakas un teikas» 15 sējumos (1925-1937)
2009. gada 16. septembrī, 17:38Zirneklītis
http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas/

mūsdienu zvaigžņu kartēs pārsvarā ir grieķu-latīņu cilmes zvaigznāju nosaukumi, un tās teikas arī vairāk jāmeklē Vidusjūras pusē, vai bibliotēkās. Ir dažas redzētas "Zvaigžņotajā debesī", jāpapēta veci astronomiskie kalendāri. Vai tīmeklīt's.
2009. gada 23. septembrī, 15:10TAs

Žurnālā «Terra» arī mēdz būt.
2009. gada 23. septembrī, 17:40Zirneklītis
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] 8 [9] [10] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 83
LMB
Projekti
Latvijas gliemji
Pēdējās izmaiņas: Atsauksmēm un jautājumiem

Creative Commons License 2019 Publicēts LU serverī izmantojot Starptautisko Atsaucoties-Nemainot nosacījumus licenci — (CC BY-SA).