LMB
Latvijas Malakologu biedriba
Par biedrību Valde Kontakti Presei
Latvijas Malakologu biedriba

Domu doze


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu

Grupa: Zīdītāji

1 [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 107
Secība: v
kas ir (sex)?
2014. gada 18. aprīlī, 11:57kokatrina
* Atbildes un piebildes ->

Dzimums (mātīte vai tēviņš).
2014. gada 23. aprīlī, 8:15Vārdzinis
Labdien,man ir viena problema,man majas ir siksparnitis,vins bija gulejis ziemas miegu. Vispar nezinaju ka man tads majas dzivo,bet vakar mans kakis vinu iztrauceja un pamodinaja. Tas lidinajas pa verandu,tagad esmu vinu ielikusi putnu buriti,ara tachu nevar laist,bail ka nosals. Nezinu ar ko vinu barot,es varetu vinu uzturet lidz ko pienak pavasaris un tad palaist briviba,vai varat ieteikt ar ko man vinu barot vai labak laist vala. Es tiesham nezinu ko man darit! :(
2014. gada 11. janvārī, 22:25Zelda
* Atbildes un piebildes ->

Labdien!
Iespējams, ka Kate grib pajokot, bet Latvijas sikspārņu sugas asinis neēd. Trīs sikspārņu asinsēdāju sugas ir sastopamas Latīņamerikā un Dienvidamerikā.
Un par nelaišanu brīvībā laikam tā ir saistīta ar bailēm no asinsēdājiem.
Vēl varu piebilst, ka pirms "bet" Kates teikumā ir jāliek komats!
Ac
Oskars Keišs
2014. gada 16. janvārī, 10:57Oskars Keišs

Manuprāt, vajadzētu laist vaļā, jo sikspārnis ir endoterms dzīvnieks un atradīs jaunu pagrabu. Tagad ir tikai daži grādi zem nulles un uzreiz nosalt nevajadzētu. Sikspārņi ir kukaiņēdāji un dizin vai līdz pavasarim to izdosies uzturēt dzīvu, barojot ar miltu melnuļu kāpuriem. Jebkurā gadījumā, vajadzētu nofotografēt un bildi aizsūtīt profesoram Gunāram Pētersonam: gunars.petersons@llu.lv Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā.
Ac
OK
2014. gada 14. janvārī, 11:39Oskars Keišs

ar asinīm jabaro siksparni bet nedrīkst laist brīvībā
2014. gada 15. janvārī, 21:48kate


Izstāde „Mūsu mīļdzīvnieki”

No 7. līdz 18. martam Latvijas Dabas muzeja 2. stāva izstāžu zālē būs aplūkojama izstāde „Mūsu mīļdzīvnieki” ”, kas organizēta sadarbībā ar Latvijas Sīkdzīvnieku audzētāju biedrību „Trusis un citi”.

Izstādē kopā būs aplūkojamas 23 trušu šķirnes (pārstāvētas būs visas trušu augumu un apmatojuma garumu grupu šķirnes), kā arī daudzi citi dekoratīvie mīļdzīvnieki – kāmīši, jūrascūciņas, peles, žurciņas, šinšillas, degu, burunduki jeb zemes vāveres un citi.

Šogad izstādē būs aplūkojami 3 jaunumi, kas Latvijas Dabas muzejā vēl nekad nav bijuši – zaķtrusis, kas pēc izskata ir ļoti līdzīgs savvaļas zaķim; Latvijas baltpierainais trusis, kas Latvijā vēl atrodas izkopšanas stadijā un pundurtrusis satīna zeltainais. Šim pundurtrusim, kurš nokristīts par Zeltīti ir īpaša apmatojuma struktūra.

Izstādes apmeklētājus kā katru gadu izklaidēs trušu barjerlēkšana, kurā piedalīsies arī ilggadējā čempione trusene Paulīne. Mazāko apmeklētāju priekam būs īpaši iekārtots trušu bērnudārzs.

Ikviens apmeklētājs izstādē varēs saņemt speciālistu konsultācijas par mīluļu iegādi, kopšanu un audzēšanu.

Izstādes atklāšana 7. martā plkst. 13:00 otrā stāva izstāžu zālē.

Laipni aicināti Latvijas Dabas muzejā – Rīgā, Kr. Barona ielā 4!

Informāciju sagatavoja:
Linda Rožkalne
Latvijas Dabas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 67356025
2012. gada 3. martā, 13:12Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/
Atbildes un piebildes ->

Apgāds DIVPADSMIT iepriecina visus dabas un grāmatmīļus ar jauno Velgas Vītolas grāmatu Ūdrītis Ķūķis.

Velga Vītola. Cilvēks, kuru šobrīd Latvijā nezina vairs tikai retais; Latvijas lepnums 2011. Viņu cildinoši dēvē par Latvijas Džeraldu Darelu un Džoju Ādamsoni, bet mīļi sauc par Lāču Mammu. Viņa ir Līgatnes dabas taku vecākā zooloģijas speciāliste jeb, kā pati saka, vienkārši zvērkope. Tulks starp cilvēku un dzīvnieku pasauli.
Šo gadu laikā Velgu par savu mammu ir uzskatījuši vairāk nekā 40 dzīvnieku un putnu mazuļu, un vēl daudziem jo daudziem viņa bijusi un ir audžu mammas, kopējas un glābējas vietā. Viens no šādiem mazuļiem ir arī šīs grāmatiņas galvenais varonis — ūdrēns Ķūķis.

Aizraujošs un bilžains stāsts ar skumjām beigām. Otrā daļā izziņai Eirāzijas ūdra izsmeļošs apraksts. Brīnišķīgs izdevums bērniem un vecākiem, pedagogiem un studentiem, vides speciālistiem un dabas draugiem.
Jau pieejama grāmatnīcās.

Atvēršanas svētki š.g. 16. janvārī plkst. 15 Latvijas Dabas muzeja 1. stāva zālē. K. Barona ielā 4, Rīga.
Ņemiet līdzi arī bērnus!

2012. gada 12. janvārī, 14:31Apgāds DIVPADSMIT
matedaba at gmail.com
Atbildes un piebildes ->
Sveiki! man ir baigais jautajums. braucām majās no Jūrmalas uz Liepāju. Ceļa posmā starp Liepajas Rīgas šoseju , nu uz ta ceļa no Jūrmalas redzejam nenormāli dīvainu zvēru uz ceļa. No talienes es saku - chupakabra:)))) Joks. Viņam bija tāda hieenas gaita, tumšā krāsā, nu ar uzmestu kupri, slapstīgs tāds, tieva aste, ja nu bija spalvas, tad druksu un īsas uz astes. nebaidījās vispār, ošņājās pa ceļu. man likās, ka ģīmis kā jenotam-ar apļiem ap acīm. Nu nav latvijas mežos tāda zvēra, jeb vai tomēr ir????? man sitas baigi interesē=)) varbūt kāds man var atbildēt uz šo jautājumu???
2011. gada 19. jūlijā, 14:38Kikī no pasakas
* Atbildes un piebildes ->

Hiēnai vislīdzīgākais ir tīnis. Ja ģīmis kā jenotam, tad varbūt tas arī bija jenots? Tas tikai laika jautājums, kad šie atvilksies līdz Latvijai :( Cik liels tas zvērs bija?
2011. gada 23. jūlijā, 22:04Zirneklītis

Nu es jau ar meklēju tini inetā, bet man liekas, ka tiņi nedzīvo Latvija vairs savvaļā. Un jenots ir tāds apaļīgs, sis bija tāds tievs. Visko izmeklējos, nu bet suns vai kaķis tas točh nebija.
Cik liels-nu tik liels ka lapsa varbūt:)
2011. gada 25. jūlijā, 11:01Kikī no pasakas

Nu es jau ar meklēju tini inetā, bet ...
2011. gada 25. jūlijā, 11:01Kikī no pasakas
Turpinājums šeit -» ...

Varbūt apšņurcis jenotsuns (Nyctereutes procyonoides)? Tīņi (Gulo gulo) paretam Latvijā ieklīst.
2011. gada 25. jūlijā, 14:13Zirneklītis
1 [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 107
LMB
Projekti
Latvijas gliemji
Pēdējās izmaiņas: Atsauksmēm un jautājumiem

Creative Commons License 2019 Publicēts LU serverī izmantojot Starptautisko Atsaucoties-Nemainot nosacījumus licenci — (CC BY-SA).