LMB
Latvijas Malakologu biedriba
Par biedrību Valde Kontakti Presei
Latvijas Malakologu biedriba

Domu doze


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu

Grupa: Jūras piekraste

1 [2] [3] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 23
Secība: v
kadas pilsetas ir jelgavas lielupes krastos vismaz 3 pilsetas
2014. gada 14. janvārī, 20:22anzelika
* Atbildes un piebildes ->

2014. gada 16. janvārī, 2:14Zirneklītis
http://kartes.lgia.gov.lv/kartes.html?x=250971.250&y=511680.0&lx
Labdien! Vēlējos zināt, no kā atkarīgs, kādas gliemenes atrodamas jūras krastā, jo esmu pamanījusi, ka dažās pludmalēs gliemeņu ir daudz, kamēr citās to nav nemaz.
2011. gada 10. decembrī, 10:19Karlīne
* Atbildes un piebildes ->

atkarīgs no tā, kā notiek čaulu izskalošana krastā. Otrkārt, jūras dibens ir nevienmērīgs, vietām ir akmeņi u.c. ciets substrāts, citur smiltis, dūņas, augi. Dažādām sugām piemērots dažāds substrāts. Vietām jūrā tiek ienestas arī čaulas no upēm.
2011. gada 15. decembrī, 11:30TAs
Labdien!Varbūt varesiet man palīdzēt.Manu draugu pie jūras iekoda tārps.Cik tas ir bīstami?Vai ir jau zināmi tadi gadījumi?Viņam ir galvassāpes un slikta dūša..Asins analīze infekciju neuzrāda.Paldies.
2009. gada 21. jūnijā, 8:50Agnese
* Atbildes un piebildes ->

tas nu gan ir interesanti!!kāds tārps?? ka izkatījās , ķermeņa krāsa, matu krāsa,acu krāsa,cm varbuut metri??=) piedo par ironiju..bilde ir?? par pieminju?varbut pandēmija?? kapēc tārps vainīgs?
2009. gada 24. jūnijā, 1:27edgars

Bildes diemžel nav,viņš bija 1cm garš,balts,matus nepamanīju,laikam bija pliks-sauļojas:)Vai tiešam viņš ir vainīgs to mēs vel nezinam,bet ārstej no 1. slimnīcas ir tādas aizdomas.
2009. gada 27. jūnijā, 19:43Agnese

Bioloģiju vajag mācīties, tad pliko draugu no tārpa varēs atšķirt
2011. gada 17. februārī, 10:09Jonis

kas tas varētu būt par tārpu, ja būtu?
2011. gada 25. februārī, 13:30TAs
Vēlos uzzināt vairāk par liedagu.
Vai varētu ieteikt lapu kur atrast šādu informāciju?
lūdzu palīdziet
2009. gada 7. maijā, 13:57Mazā Guga
* Atbildes un piebildes ->

2009. gada 8. maijā, 7:46Zirneklītis
http://latvijas.daba.lv/biotopi/piekraste.shtml
Kur varētu atrast informāciju par mitrājiem?
2009. gada 29. janvārī, 17:13Elīna
* Atbildes un piebildes ->

Labdien Elīna!
Tieši šobrīd Latvijas Dabas muzejā ir jauna izstāde par MITRĀJIEM.
2009. gada 7. februārī, 12:24Aigars
Ja variet izpalīdziet šādā jautājumā, Cik Natura 2000 nāktos šķērsot, ejot kājām gar Latvijas jūras piekrasti no Ainažiem līdz Nidai?
2008. gada 15. novembrī, 22:33zanda
berne12 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Piekrastes kartes ar aizsargājamām teritorijām var apskatīties šeit:
http://piekraste.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=kartes&i=1&s=k&k=Latvija/piekraste/
2008. gada 17. novembrī, 10:59Zirneklītis

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2008. gada 29. novembrī, 17:47)
2009. gada 20. janvārī, 14:32Zirneklītis

Man iepatikās izplatības apraksts krokainai rozei «Gandra» sugu enciklopēdijā: „Latvijā diezgan bieži apstādījumos, retumis pārgājusi savvaļā.” Nē, nu labi, var jau teikt, ka kāpās šīs tika iestādītas kāpu nostiprināšanai ;)
2007. gada 5. oktobrī, 6:57Zirneklītis
http://www.latvijasdaba.lv/2/view_0_descr.asp?id=351
Atbildes un piebildes ->
Es veeleetos uzzinaat kko vairaak par ceļojošajām kāpam ... nesen izlasiiju graamatu "Cilveeki laivaas" un tagad mani maac zinnkaare par sso dabas netikumu .....
2007. gada 16. aprīlī, 18:35Evija
* Atbildes un piebildes ->

Netikumi ir cilvēkiem nevis Dabai ;) Par Latvijas ceļojošām kāpām to var pavisam droši apgalvot. Re ku neliels ieskats par ceļojošām kapām Dienvidkurzemē. Kuršu kāpās, kur notiek romāna darbība, situācija gan ir savādāka:

„Senos laikos kāpas gar Nīcas jūrmalu bija apaugušas lielām priedēm un tāpēc stāvēja cieši un droši. Bet zviedru laikos (ap 1650. gadu) šinī priežu mežā zviedri uzcēla lielu cepli, kur tecināja darvu un dedzināja ogles. Priežu malka un celmi deva tiem šim nolūkam teicamu materiālu. Reiz izcēlās ugunsgrēks un nodega ne tikai ceplis, bet arī viss lielais priežu mežs. Atlikušie celmi un kailie stumbeņi nespēja plašajos izdegumos vairs saturēt vētras laikā dzītās tuvākās druvas un tīrumus, bet ziemas laikā arī pa ledu tālāk, un tā liela daļa lanku un plašo pļavu pārvērtās ar laiku par smilšu tīreļiem un kāpām”, tā raksta J. Janševskis savā grāmatā „Nīca”.

Pēc viņa teiktā, sevišķi bīstamus apmērus stihija sasniedz laika posmā no 1785. gada līdz 1835. gadam, kad zem smiltīm pazudušas vairākas mājas, tai skaitā „Pūsēnu”.

Šai vietā kāpu valnis sasniedza savu maksimālo augstumu 37 m virs jūras līmeņa un kāpa tika nosaukta apputināto māju vārdā par Pūsēnu kalnu. Grāmatas turpinājumā tiek aprakstīti pasākumi, kas tika veikti, lai apturētu postošo procesu:

„Ceļojošo kāpu apturēšana ar vienkāršu apdēstīšanu krūmiem un apsēšanu ar zālēm nebija vairs iespējama, jo atrazdamās klajā vietā, kur vējš katrā laikā piekļūst no visām pusēm, tās plūda arvien tālāk. Tamdēļ lietpratēji atzina, ka vajadzīgs kailās kāpas apklāt ar biezu kārtu žagaru, piestiprināt tos ar garām kārtīm un kārtis piedzīt ar mietiem pie zemes, lai vējš nevarētu žagarus nest projām; bez tam atrada, ka vajadzīgs tādā kārtā apsegtām kāpām celt priekšā žogus, lai lopi nebojātu segumus. Šai lietā izstrādāja īpašu projektu, ko cēla priekšā pašam ķeizaram. Uz visaugstāko pavēli Grobiņas apriņķa valsts mežos tad nocirta un sagatavoja 12 700 kubikasis egļu zaru un kadiķu kāpu segšanai un 5 300 stabus un 16 800 sklandas žogu celšanai. Tāpat visaugstāk tika atvēlēti no valsts kases sešu gadu laikā pa 3000 rubļiem katru gadu darba spēka algām un citiem izdevumiem kāpu segšanas vajadzībām. Lai gan 1836./37. g. ziema bija vāja un sniega bija maz, tomēr visus sagatavotos materiālus izveda, un agrā pavasarī 400 vīru stājās darbā: apsedza kāpas ar nostiprinātu kārtu žagaru un aptaisīja ap kāpu klajumiem 5 pēdu augstu žogu 32 verstis garumā. Šis darbs tālab veicās tik sekmīgi, ka uz Nīcas un Rucavas mežkungu uzaicinājumu 770 saimnieki gan no šiem diviem pagastiem, gan arī no apkārtēju privātmuižu ļaudīm pieveda materiālus par lētu atlīdzību. Darbus vadīja Nīcas mežkungs barons Manteifelis un Rucavas mežkungs Gočalks ar saviem palīgiem. Līdzās žagariem klāja smilšu klajumiem virsū arī doņas jeb meldrus no Liepājas un Papes ezera, kā arī jūras mēslus. Segtos klajumus tūliņ apdēstīja ar krūmiem un kokiem, vai arī apsēja ar dažādu zāļu sēklām. Pavisam sadēstīja ap 242 000 jaunu kociņu.”

Citātāts citēts ;) no «Dabas parka „Bernāti” dabas aizsardzības plāna» (2004.)

2007. gada 16. aprīlī, 20:42Zirneklītis
1 [2] [3] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 23
LMB
Projekti
Latvijas gliemji
Pēdējās izmaiņas: Atsauksmēm un jautājumiem

Creative Commons License 2019 Publicēts LU serverī izmantojot Starptautisko Atsaucoties-Nemainot nosacījumus licenci — (CC BY-SA).