LMB
Latvijas Malakologu biedriba
Par biedrību Valde Kontakti Presei
Latvijas Malakologu biedriba

Domu doze


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu

Grupa: Zemes virsma (kalni, klintis)

1 [2] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 14
Secība: v
Izstāde: Salaca dabas un tautu ritmos, Limbaži, Limbažu novadpētniecības muzeja telpās.
2008. gada 7. aprīlī, 16:16Andris Soms
* Atbildes un piebildes ->

Izstāde atvērta līdz maija beigām.
2008. gada 8. aprīlī, 8:55Zirneklītis
Kā sauc augstu un asi robotu kalnu grēdu?
Paldies!
2007. gada 13. novembrī, 15:09maruta
* Atbildes un piebildes ->

Kā sauc augstu un asi robotu kalnu grēdu?
Paldies!
2007. gada 21. novembrī, 19:23Lelde

Laika posms, kurš stipri ietekmējis Latvijas reljefu!
Paldies!
2007. gada 15. oktobrī, 16:57Polīna
http://polina10@inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

leduslaikmets jeb pleistocēns; pēcleduslaikmeta - holocēna - laikā izmaiņas vairāk skāra tikai jūras un upju krastus.
2007. gada 26. oktobrī, 12:48MRu
Kaa ledus laikmets ietekmeeja latvijas reljefu?
2007. gada 2. oktobrī, 13:33Jana
* Atbildes un piebildes ->

Sašvīkāja un piedrazoja ;)
2007. gada 2. oktobrī, 17:39Pēcis

mūsdienu reljefs lielākoties ir veidojies ledāja vai ledāja kušanas ūdeņu darbības rezultātā - jaunākas ir tikai upju lejas, jūras krasti, purvu virsmas. Bet leduslaikmetā bija vairāki apledojumi, katrs nākošais stipri pārveidoja visu iepriekšējo...
2007. gada 3. oktobrī, 15:52m

Burtnieku drumlinu lauks ir tāds varens ledāja darbības rezultāts. Tas ir viens no lielākajiem šāda veida ledāju veidotajiem kompleksiem Eiropā.
2007. gada 3. oktobrī, 19:05Zirneklītis
Es veeleetos uzzinaat kko vairaak par ceļojošajām kāpam ... nesen izlasiiju graamatu "Cilveeki laivaas" un tagad mani maac zinnkaare par sso dabas netikumu .....
2007. gada 16. aprīlī, 18:35Evija
* Atbildes un piebildes ->

Netikumi ir cilvēkiem nevis Dabai ;) Par Latvijas ceļojošām kāpām to var pavisam droši apgalvot. Re ku neliels ieskats par ceļojošām kapām Dienvidkurzemē. Kuršu kāpās, kur notiek romāna darbība, situācija gan ir savādāka:

„Senos laikos kāpas gar Nīcas jūrmalu bija apaugušas lielām priedēm un tāpēc stāvēja cieši un droši. Bet zviedru laikos (ap 1650. gadu) šinī priežu mežā zviedri uzcēla lielu cepli, kur tecināja darvu un dedzināja ogles. Priežu malka un celmi deva tiem šim nolūkam teicamu materiālu. Reiz izcēlās ugunsgrēks un nodega ne tikai ceplis, bet arī viss lielais priežu mežs. Atlikušie celmi un kailie stumbeņi nespēja plašajos izdegumos vairs saturēt vētras laikā dzītās tuvākās druvas un tīrumus, bet ziemas laikā arī pa ledu tālāk, un tā liela daļa lanku un plašo pļavu pārvērtās ar laiku par smilšu tīreļiem un kāpām”, tā raksta J. Janševskis savā grāmatā „Nīca”.

Pēc viņa teiktā, sevišķi bīstamus apmērus stihija sasniedz laika posmā no 1785. gada līdz 1835. gadam, kad zem smiltīm pazudušas vairākas mājas, tai skaitā „Pūsēnu”.

Šai vietā kāpu valnis sasniedza savu maksimālo augstumu 37 m virs jūras līmeņa un kāpa tika nosaukta apputināto māju vārdā par Pūsēnu kalnu. Grāmatas turpinājumā tiek aprakstīti pasākumi, kas tika veikti, lai apturētu postošo procesu:

„Ceļojošo kāpu apturēšana ar vienkāršu apdēstīšanu krūmiem un apsēšanu ar zālēm nebija vairs iespējama, jo atrazdamās klajā vietā, kur vējš katrā laikā piekļūst no visām pusēm, tās plūda arvien tālāk. Tamdēļ lietpratēji atzina, ka vajadzīgs kailās kāpas apklāt ar biezu kārtu žagaru, piestiprināt tos ar garām kārtīm un kārtis piedzīt ar mietiem pie zemes, lai vējš nevarētu žagarus nest projām; bez tam atrada, ka vajadzīgs tādā kārtā apsegtām kāpām celt priekšā žogus, lai lopi nebojātu segumus. Šai lietā izstrādāja īpašu projektu, ko cēla priekšā pašam ķeizaram. Uz visaugstāko pavēli Grobiņas apriņķa valsts mežos tad nocirta un sagatavoja 12 700 kubikasis egļu zaru un kadiķu kāpu segšanai un 5 300 stabus un 16 800 sklandas žogu celšanai. Tāpat visaugstāk tika atvēlēti no valsts kases sešu gadu laikā pa 3000 rubļiem katru gadu darba spēka algām un citiem izdevumiem kāpu segšanas vajadzībām. Lai gan 1836./37. g. ziema bija vāja un sniega bija maz, tomēr visus sagatavotos materiālus izveda, un agrā pavasarī 400 vīru stājās darbā: apsedza kāpas ar nostiprinātu kārtu žagaru un aptaisīja ap kāpu klajumiem 5 pēdu augstu žogu 32 verstis garumā. Šis darbs tālab veicās tik sekmīgi, ka uz Nīcas un Rucavas mežkungu uzaicinājumu 770 saimnieki gan no šiem diviem pagastiem, gan arī no apkārtēju privātmuižu ļaudīm pieveda materiālus par lētu atlīdzību. Darbus vadīja Nīcas mežkungs barons Manteifelis un Rucavas mežkungs Gočalks ar saviem palīgiem. Līdzās žagariem klāja smilšu klajumiem virsū arī doņas jeb meldrus no Liepājas un Papes ezera, kā arī jūras mēslus. Segtos klajumus tūliņ apdēstīja ar krūmiem un kokiem, vai arī apsēja ar dažādu zāļu sēklām. Pavisam sadēstīja ap 242 000 jaunu kociņu.”

Citātāts citēts ;) no «Dabas parka „Bernāti” dabas aizsardzības plāna» (2004.)

2007. gada 16. aprīlī, 20:42Zirneklītis
aa un vel kuras upes krastaa atrodas Atrais kalns?=) tas ir Latvijaa...
2007. gada 28. martā, 20:44pele
* Atbildes un piebildes ->

Ātrais kalns atrodas Nīkrāces pagastā pie Ventas. Tuvākā lielākā apdzīvotā vieta ir Dzelda.
2007. gada 2. aprīlī, 12:46Zirneklītis
kā sauc krauju pamatiežu kāpli jūras vai ezera krastā. LAtvijas teretorijā, tas, manuprāt, raksturīgs starp Pāvilostu un Jūrkalni?
2007. gada 27. februārī, 21:40vienkārši aldis
* Atbildes un piebildes ->

Ko es domāju par šo tēmu? Laikam jau tas varētu būt starp Jurkalni un Pāvilostu,kā domāja kāds gudrītis.
2008. gada 10. maijā, 10:00Vladimirs

Laikam Tu domāji stāvkrastus.
2007. gada 28. februārī, 5:37Zirneklītis
1 [2] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 14
LMB
Projekti
Latvijas gliemji
Pēdējās izmaiņas: Atsauksmēm un jautājumiem

Creative Commons License 2019 Publicēts LU serverī izmantojot Starptautisko Atsaucoties-Nemainot nosacījumus licenci — (CC BY-SA).