LMB
Latvijas Malakologu biedriba
Par biedrību Valde Kontakti Presei
Latvijas Malakologu biedriba

Domu doze


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu

Grupa: Veselība un uzturs

[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] 21 [22] [23] [24] [25] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 219
Secība: ^

Bezmaksas redzes pārbaudes Optometrijas un redzes zinātnes nodaļā

Katru rudeni Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes (LU FMF) Optometrijas un redzes zinātnes nodaļa Ķengaraga ielā 8 aicina iedzīvotājus uz bezmaksas redzes pārbaudēm, ko veic Optometrijas profesionālās maģistrantūras studiju programmas pēdējā kursa studenti. Šogad jau no 12. septembra līdz 7. decembrim katru pirmdienu un trešdienu no plkst. 10:00 līdz 16:30 tiek laipni gaidīti interesenti, kas šo iespēju vēlētos izmantot.

Redzes pārbaudes tiek veiktas profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas „Optometrija” Klīniskās prakses IV ietvaros un tās laikā students profesionāla pasniedzēja uzraudzībā rūpīgi pārbauda apmeklētāju redzes funkciju kvalitāti (piemēram, redzes asumu, dinamiskās funkcijas, telpisko redzi, krāsu redzi, acs iekšējo spiedienu, acs vispārējo anatomisko veselību), nepieciešamības gadījumā bez maksas tiek izrakstīta recepte briļļu iegādei (attiecībā uz kontaktlēcām var tikt doti noderīgi padomi turpmākai lietošanai), sniegts konsultanta slēdziens vai mutiskas rekomendācijas. Jaunie optometristi palīdz noskaidrot arī diskomforta vai problēmu cēloni, nepieciešamības gadījumā iesakot vēl kādu speciālistu.

Redzes pārbaudes notiek pirmdienās un trešdienās no plkst. 10:00 līdz 16:30 katru rudeni no septembra līdz decembra sākumam. Lai pierakstītos uz vizīti, lūgums zvanīt pa tālruni: 67260822 (ja ieslēdzas automātiskais atbildētājs, jāatstāj savs vārds un telefona numurs, lai darbinieki atzvanītu) vai arī rakstīt vēstuli ar sev vēlamo vizītes dienu un laiku uz e-pastu anete.pausus@lu.lv.

LU FMF Optometrijas un redzes zinātnes nodaļa atrodas Ķengaraga ielā 8. Atbraukt no centra var ar 7., 9. un 3. tramvaju (jākāpj ārā pieturā „Ķengaraga iela” un jāiet līdz Ķengaraga ielas galam Daugavas krastā). Pacientiem jāierodas optikas „Optio” telpās (lūgums optikas darbinieces informēt par apmeklējuma mērķi – bezmaksas redzes pārbaude pie studentiem).

Par LU FMF Optometrijas un redzes zinātnes nodaļu

Baltijas valstīs vienīgā vieta, kurā iespējams iegūt optometrista augstākās izglītības profesionālo diplomu ir LU FMF Optometrijas un redzes zinātnes nodaļā.

Šī profesija ietver daudz dažādu dabaszinātņu jomu. Bakalaura studiju programmā „Optometrija” tiek dots vispārīgs ieskats gan fizikā, gan bioloģijā, gan arī medicīnā, tai pat laikā arī datu apstrādē, statistikā un daudzās citās jomās, kā arī uzmanība tiek pievērsta optometrijas pamatiem, uz kuriem būvēt profesionāļa pieredzi. Pēc bakalaura programmas nodaļa piedāvā 2 gadu laikā apgūt profesionālā maģistra programmu, kuru absolvējot, tiek iegūts profesionāļa diploms. Šajā programmā tiek piedāvāti gan zinātniski kursi, gan arī daudz un dažādas klīniskās prakses sadaļas, lai students pēc tam varētu gan darboties zinātnes jomā, gan izvēlēties praktisko pusi un veidot karjeru optikas uzņēmumos.

Studiju laikā lekcijas notiek gan auditorijās, gan klīniskajās laboratorijās, kas aprīkotas ar nepieciešamo aparatūru, studenti darbojas arī zinātniskajās laboratorijās.

Nodaļas studenti aktīvi piedalās ERASMUS apmaiņas programmā un tās ietvaros visbiežāk dodas uz Lielbritāniju, Spāniju un Somiju. Sīkāku informāciju par studiju ilgumu, budžeta vietām, studiju maksu un citām niansēm var iegūt Latvijas Universitātes mājas lapas sadaļā „Gribu studēt” http://www.gribustudet.lv/ .

Uzziņu sagatavoja LU Preses centrs.
2011. gada 5. novembrī, 8:25Zirneklītis
Atbildes un piebildes ->


Diabēta ārstēšana – tiesības, nevis privilēģija

12. novembrī no plkst. 11:00 – plkst. 14:00, atzīmējot Pasaules Diabēta dienas tuvošanos, Paula Stradiņa Medicīna vēstures muzejā apmeklētājiem būs iespēja bez maksas noteikt cukura līmeni asinīs un iepazīties ar 2011. gadā Starptautiskās Diabēta federācijas izstrādāto „Cilvēku ar cukura diabētu tiesību un pienākumu hartu”.

Cukura diabēts nav jauna slimība. Jau slavenajā Ebersa papirusā ēģiptiešu ārsti ir minējuši vairākus līdzekļus kā dziedināt pārlieku liela daudzuma urīna izdalīšanos. Diabētu ārstēt ir mēģinājuši ar dažādām diētām, atšķaidītu vīnu un pat ar opiju. Tikai 1798. gadā Džons Rollo atklāja cukura diabēta saistību ar pārmērīgu cukura daudzumu asinīs, savukārt 1921. gadā Frederiks Grants Bantings un Čārlzs Herberts Bests atklāja insulīnu, ko izdala īpašas aizkuņģa dziedzera šūnas. Atklājuma nozīme nav mazinājusies arī šodien – pateicoties tam vairāk nekā 10 miljonu cukura diabēta slimnieku pasaulē lieto insulīnu un dzīvo pilnvērtīgu dzīvi.

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs sadarbībā ar Latvijas Diabēta asociāciju atgādina – cukura diabēta ārstēšana, apmācība, medikamenti un tehnoloģijas ir TIESĪBAS, nevis privilēģija!

Papildu informācijai
Ieva Lībiete
tālr.67222665

2011. gada 8. novembrī, 13:21Zirneklītis
http://www.mvm.lv/lv/zinas/diabeta-arstesana#menu
Atbildes un piebildes ->


Izstāde „Kas jauns? Muzeja jaunieguvumi”

10. novembrī plkst. 16:00 Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā atklās izstādi „Kas jauns? Muzeja jaunieguvumi”. Izstādē ir eksponēti 262 interesantākie un vērtīgākie muzeja jaunieguvumi pēdējo piecu gadu laikā.

Muzeja direktore Edīte Bērziņa ar pārliecību saka: „Šāda veida izstādes ļauj parādīt muzeju kā dzīvu vienību, kas nepārtraukti tiek papildināta ar vēsturiski nozīmīgiem un medicīniski svarīgiem eksponātiem, kuri ir interesanti ne tikai nozares speciālistiem, bet arī visiem interesentiem”. Izstādē apskatāmi tādi interesanti un vērtīgi eksponāti kā 18. gs. medicīnisko dēļu pārnēsāšanas trauks, Āfrikas tautu netradicionālās medicīnas priekšmeti, 19. gs. zobu suku kolekcija, 19. gs. ķirurga komplekts. Estētisku baudījumu sniedz 19. gs. zāļu kārbiņu kolekcija no Japānas, apskatei izliktās nenovērtējamās anatomijas grāmatas ar interaktīvām bildēm un dažādu laika posmu gravīras.

Muzeja krājums pēdējo 5 gadu laikā ir papildināts ar 8055 vērtīgiem un unikāliem priekšmetiem. Lielāko daļu priekšmetu muzejam ir nodevušas privātpersonas, vairāki unikāli priekšmeti ir iepirkti par konkursa kārtībā iegūtiem Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzekļiem, liela nozīme muzeja krājuma papildināšanai ir Medicīnas muzeja atbalsta fonda biedrībai, kā arī prof. Paula Stradiņa ģimenei.

Izstāde „Kas jauns? Muzeja jaunieguvumi” apskatāma līdz 29. martam muzeja darba laikā. Ieejas maksa skolēniem – Ls 0,20; studentiem, pensionāriem – Ls 0,30; pieaugušajiem – Ls 0,50

Papildu informācijai:
tālr.: 67222913; 25992243

2011. gada 8. novembrī, 13:28Zirneklītis
http://www.mvm.lv/lv/zinas/kas-jauns-jaunieguvumi#menu
Atbildes un piebildes ->


Dabas vakarā runāsim

par ēdieniem senatnē un mūsdienās

Latvijas Dabas muzejā arī novembrī notiks jau tradicionālais ikmēneša dabas vakars. Šoreiz, 24. novembrī plkst. 18:00, dabas vakara tēma būs „Ēdieni senatnē un mūsdienās”. Daudz ir runāts par to, ko mēs ēdam mūsdienās, kas ir veselīgs un kas nav. Bet ko cilvēki ēduši senatnē?

Pasaulē ir interesanti pētījumi par seno cilvēku dietām. Arī Latvijas zinātnieki strādā šajā virzienā. Mūsu pasākumā piedalīsies Latvijas vēstures institūta antropoloģe Gunita Zariņa, kura pastāstīs par to, ko var uzzināt no seno cilvēku kauliem par viņu ēšanas paradumiem, bet Graudcafe saimniece Natālija Provornaja, pastāstīs par senām receptēm un piedāvās nodegustēt vairākus ēdienus, kādus gatavo viņas kafejnīcā. Dabas vakaru organizē un vadīs Latvijas Dabas muzeja vecākā antropoloģe Aili Marnica, kura pati arī uzstāsies ar lekciju par to, ko mūsu senči ēda senatnē.

Pētījumu rezultātā seno apmetņu un apbedījumu vietās ir noskaidrots, ko cilvēki medījuši un zvejojuši senatnē, kā arī kādus augus vākuši. Lai to uzzinātu, zinātnieki apmetņu vietās savākuši visus dzīvnieku kaulus, zivju paliekas un dažādas augu atliekas. Ir izanalizēti senos apbedījumos atrasti dzīvnieku zobi, kā arī veiktas seno cilvēku kaulu ķīmiskās analīzes. Pēc tām var noteikt katra atsevišķa cilvēka ēdienkarti un to kādi ēdieni tajā dominēja – gaļa, zivis vai augi.

Kaut medībām un zvejniecībai bija liela nozīme, pamazām sāka izplatīties jauni saimniecības veidi – zemkopība un lopkopība. Zemkopju dzīve sākumā bija ļoti grūta, jo viņu darba rezultāti bija ļoti atkarīgi no dabas apstākļiem un saražotās produkcijas daudzuma. Arī lopkopjiem ne vienmēr bija „zelta laiki”. Sevišķi grūti bija izturēt, kad tuvojoties pavasarim izbeidzās visi pārtikas krājumi.

Mūsdienā cilvēki piekopj dažādus dzīves veidus un ēšanas paradumus. Mēs negribam klausītājus aģitēt ēst vairāk gaļas vai otrādi – pievērsties veģetārismam, jo tā ir katra cilvēka paša izvēle. Šoreiz mūsu uzdevums ir tikai iepazīstināt apmeklētājus ar dažādiem ēdieniem no graudiem un dārzeņiem, jo šie ēdieni ir veselīgi, veicina barības trakta darbību un pareizi pagatavoti ir ļoti garšīgi – neatkarīgi no tā, vai tiek lietoti ar vai bez gaļas.

Ieejas maksa:1 Ls.

Informāciju sagatavoja
Raimonds Udačs
Latvijas Dabas muzeja
Sabiedrisko attiecību un izstāžu nodaļa
Tālr.: 67356025
2011. gada 22. novembrī, 12:56Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/
Atbildes un piebildes ->


Ģimenes diena „Medniecība un zvejniecība senajos laikos”

Ģimenes dienā, 26. novembrī no plkst. 11:00 līdz 16:00, Latvijas Dabas muzejā varēs iepazīties ar seno laiku medību paņēmieniem, apskatīt seno cilvēku zīmējumus, kuros viņi attēloja medījamos dzīvniekus, kā arī uzzināt, ko medījuši un zvejojuši senie Latvijas iedzīvotāji. Lai papildinātu ekspozīcijas materiālus, pasākuma vadītāji izmantos papildinformāciju un priekšmetus, kas parasti nav redzami ekspozīcijā. Pasākuma dalībnieki varēs salīdzināt dažādu dzīvnieku ādas un žokļus, kā arī, izmantojot saņemto informāciju, būs iespējams aizpildīt darba lapas, atrodot pareizas atbildes gan antropoloģijas ekspozīcijā 5. stāvā, gan zooloģijas ekspozīcijā 3. stāvā. Rezultātus pārbaudīsim kopā, lai nostiprinātu jaunās zināšanas.

Medības ir darbība, kuras rezultātā var iegūt pārtiku – gaļu, kas ir tauku un olbaltumvielu avots un ir nepieciešama organisma attīstībai, tai skaitā arī smadzenēm. Senāko cilvēku pirmie darba rīki bija domāti medībām. Darba rīku izmantošana deva mūsu senčiem priekšrocības visādā ziņā – veiksmīgākas medības, vienkāršāka un ātrāka medījumu dalīšana, veiksmīgāka konkurence ar dzīvniekiem par iztiku.

Ar laiku senie cilvēki sāka medīt aktīvāk un mazāk paļāvās uz plēsīgo dzīvnieku medījumu paliekām, kaut laiku pa laikam izmantoja arī tās. Gaļa ir ļoti vērtīga pārtika, ar to cilvēki saņēma daudz vairāk enerģijas (100 g gaļas dot gandrīz 6 reizēs vairāk kaloriju nekā 100 g augu). Tomēr vietās, kur tas bija iespējams, cilvēki uzturā izmantoja arī augus. Šos cilvēkus dēvē par medniekiem-vācējiem. Dažādās klimatiskās joslās medības atšķīrās, bet sevišķi svarīga gaļas nozīme bija ziemeļos, jo aukstā klimatā bija vajadzīgs lielāks enerģijas daudzums.

Arī Latvijas teritorijā pirmie iedzīvotāji bija mednieki. Ar klimata izmaiņām mainījās dabas apstākļi, palielinājās augu skaits, kurus varēja izmantot uzturā. Arī ūdens iemītnieki bija viens no pārtikas resursiem. Cilvēki zvejoja zivis upēs un ezeros, medīja jūras dzīvniekus, kā arī vāca gliemjus un gliemenes.

Medniecības un zvejniecības objektus var noteikt pēc pētījumiem seno apmetņu vietās un kapulaukos, bet pēc kaulu analīzēm precizēt uztura sastāvu katram indivīdam.

Laipni aicināti Latvijas Dabas muzejā – Rīgā, Kr. Barona ielā 4!

Informāciju sagatavoja
Raimonds Udačs
Latvijas Dabas muzeja
Sabiedrisko attiecību un izstāžu nodaļa
Tālr.: 67356025
2011. gada 24. novembrī, 12:08Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/
Atbildes un piebildes ->


Decembris – Ernsta fon Bergmaņa mēnesis

7. decembrī ar profesora A. Vīksnas referātu „Ernsts fon Bergmanis un Latvija” Medicīnas vēstures muzejs aizsāka pasākumu ciklu, kas veltīts šim izcilajam zinātniekam. Savukārt, 16. decembrī plkst. 11:00 Rīgā Pils ielā 11, profesora dzimšanas vietā, tiks atklāta piemiņas plāksne. Medicīnas vēstures muzejā notiks starptautiska konference, kas veltīta Ernsta fon Bergmaņa 175 jubilejai. Konferencē piedalīsies viesi no Igaunijas, Vācijas un Zviedrijas.

Ķirurgs Ernsts fon Bergmanis ir dzimis 1836. gada 16. decembrī Rīgā, miris 1907. gadā Vācijā. Beidzis Tērbatas universitāti 1860. gadā, 1871. gadā iegūst profesora grādu. No 1860. līdz 1878. gadam bijis docētājs šajā pašā universitātē, vēlāk un kļūst par profesoru Vircburgas un Berlīnes universitātē. Ticis ievēlēts par Vācu ķirurgu biedrības un Berlīnes medicīnas biedrības prezidentu. Ernsts fon Bergmanis ir ķirurģiskās aseptikas pamatlicējs (1890). Zinātnisko pētījumu virzieni saistīti ar galvaskausu un locītavu ievainojumu ārstēšanu, smadzeņu ķirurģiju, lepras izplatību Vidzemē.

2011. gada 7. decembrī, 18:38Zirneklītis
http://www.mvm.lv/lv/zinas/bergmana-menesis
Atbildes un piebildes ->


Pēdējā šā gada Zaļās skolas nodarbība

Otrdien 20. decembrī plkst. 18:00 (Rīgā, Krāmu ielā 3, 3. stāvā) – dienu pirms Saulgriežiem, uz Zaļo skolu esmu aicinājusi psiholoģi, psihoterapeiti, Rīgas Stradiņa Universitātes Psiholoģijas programmas vadītāju, deju un kustību terapeiti Sandru Mihailovu.

Šo nodarbību veltīsim dvēseles ekoloģijai – spēka, gaismas un labā resursu aktivizēšanu sevī. Laime nav ārējs, bet gan iekšējs faktors. Šī nodarbība būs laiks, kad padomāt par sevi – par to, kas esmu, ko es daru, kurp eju, kāpēc eju, kas traucē justies tā, kā es vēlētos justies.

Tas būs skaists un harmonizējošs šā Zaļās skolas darbu un mācību gada noslēgums.

Paņem līdzi arī kādus krāsainus zīmuļus, flomāsterus vai krītiņus – iespējams, tie labi noderēs.

Uz saredzēšanos otrdien!

Pasmaidi!

Ilze Liepa
VAK Zaļās skolas vadītāja
2011. gada 16. decembrī, 13:16Zirneklītis
http://www.rsu.lv/fakultates/komunikacijas-fakultate/pasniedzeji
Atbildes un piebildes ->


Dabas muzejā notiks izstāde

„Āboli ziemas mirdzumā”

No 11. līdz 15. janvārim Latvijas Dabas muzejā būs apskatāma Latvijā audzētu ābolu izstāde „Āboli ziemas mirdzumā”. Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Valsts Augļkopības institūtu.

Izstādes apmeklētāji varēs apskatīt vairāk nekā 100 ābolu šķirnes un to hibrīdus, starp kurām būs arī pavisam jaunas šķirnes. Visi āboli ir audzēti Augļkopības institūtā Dobelē, taču izstādē tie būs sadalīti pēc šķirņu izcelsmes valstīm un reģioniem.

Apmeklētāju uzmanībai tiks piedāvāts jaunais Latvijā audzēt ieteicamo šķirņu saraksts. Katru izstādes dienu ir plānotas speciālistu konsultācijas. Notiks labāko šķirņu degustācija, kā arī varēs iegādāties Augļkopības institūta dārzos izaudzētos ābolus un institūta Eksperimentālā pārstādes ceha produkciju (žāvēti āboli, sukādes, sulas un sīrupi).

Dabas muzeja un Augļkopības institūta organizētās Latvijas ziemas augļu izstādes ir ikgadēja tradīcija. Izstādes ir atgādinājums par to, ka Latvijā ir savs ziemas auglis – ābols, ko var izaudzēt un uzglabāt bez konservantiem. Tas ir aicinājums izvēlēties Latvijā audzētus ābolus, kas ar savu uzturvērtību, garšu un smaržu ir pārāki pār lielu daļu no importētās produkcijas.

Aukstajā laikā svaigiem augļiem, tostarp āboliem, ir obligāti jābūt Latvijas iedzīvotāju ikdienas ēdienkartē. Āboli ir nozīmīga veselīga uztura sastāvdaļa, kas nodrošina cilvēka organismu ar pektīnvielām, šķiedrvielām, antioksidantiem, organiskajām skābēm, minerālvielām (kālijs, fosfors, mangāns, kalcijs, dzelzs), C un B grupas vitamīniem. Ābolu lietošana uzturā pozitīvi ietekmē cilvēka organisma funkcijas, piemēram, ābolu diēta samazina lieko svaru, palīdz sirds un asinsvadu slimību gadījumos.

Izstādes atklāšana notiks 11. janvārī plkst. 12:00
muzeja otrā stāva izstāžu zālē.

Laipni aicināti Latvijas Dabas muzejā – Rīgā, Kr. Barona ielā 4!

Informāciju sagatavoja:
Ilze Štrassere
Latvijas Dabas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 67356025
2012. gada 5. janvārī, 12:12Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Atbildes un piebildes ->
Pievienotais fails: LDM_ielugums_uz_abolu_izstadi.jpg

ka var tikt vala no maza kakena blusam?
2012. gada 12. janvārī, 11:09madara
aradam9 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] 21 [22] [23] [24] [25] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 219
LMB
Projekti
Latvijas gliemji
Pēdējās izmaiņas: Atsauksmēm un jautājumiem

Creative Commons License 2019 Publicēts LU serverī izmantojot Starptautisko Atsaucoties-Nemainot nosacījumus licenci — (CC BY-SA).