LMB
Latvijas Malakologu biedriba
Par biedrību Valde Kontakti Presei
Latvijas Malakologu biedriba

Domu doze


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu

Grupa: Veselība un uzturs

[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] 6 [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 219
Secība: ^
Man ir tēja sēne, bet cik daudz to var dzert dienā, vai tai ir kādi ierobežojumi?
2006. gada 31. augustā, 22:39mestrs
* Atbildes un piebildes ->

ja nekas nekait - var dzert, cik patīk, daru to vairākus gadu desmitus. Bet nevajadzētu dzert vairāk, kā gribas, sev., kad pārskābusi. Internetā grūti atrast, ja nezin ārzemēs populāro nosaukumu Kombucha.
2008. gada 3. janvārī, 14:12TAs
Gribu zināt, vai alvejas ir dažādas? Man uzdāvināja puķi, kas ir citādāka nekā vecā alveja, bet arī esot ārstnieciskā alveja. Nevaru rast atbildi, kura ir īstā.Ceru uz padomu. Paldies!
2006. gada 20. septembrī, 8:26Dace Greiža
* Atbildes un piebildes ->

Alveju (Aloju) ģintī (Aloe) ir daudz sugu. Šī ģints ir Liliju dzimtā. Šo augu dzimtene ir Āfrika un Madagskāra. Ārstnieciskās īpašības arī piemīt daudzām sugām. Pie mums audzējot A. plicatilis, A. aristata, A. variegata, A. striata u.c. Ārstniecība kā pirmās tiek minētas A. arborescens, A. ferox, A. barbadensis (sin. A. vera), u.c.

Lai sameklētu kāda izskatās katra no minētajām alvejām, var izmantot Gūgli, piemēram:
http://images.google.lv/images?q=%22Aloe+barbadensis%22

P.S. Alvejas nevajadzētu jaukt ar agavēm (arī piemīt ārstnieciskas īpašības), kuras ir iedalītas ne tikai pašas savā ģintī (Agave), bet arī savā dzimtā (Agavaceae). Agavēm, atšķirībā no alvejām, nav izteikta stumbra.

2006. gada 20. septembrī, 11:11Zirneklītis

2006. gada 20. septembrī, 11:14Zirneklītis
Gribu zināt, vai dzīvošu vai miršu. Tējas sēni zina gandrīz visi, es arī. Pašvārītam zemeņu (pašu) ievārījumam bija uzvilkusies pa virsu balta pastingra kārta, ne pelējums. Pieminot tējas sēni, kārtu ieliku burkā, uzlēju nedaudz ūdeni un pēc kādām dienām pagaršoju šķidrumu. Tā nekas, pasalds ( jo klātpielipis arī ievārījums). Nākošam lējumam jau pieliku nedaudz cukura, lai ēd. Pēc laika garšoja kā svaigi ierūgušas bērzu sulas, izmaisot ar cukuru īsta limonāde. Pēc vairākkārtējas uzliešanas (ūdens+cukurs), baltā masa ar sārtu apakšu mazmazliet pieaugusi, bet raudzējums joprojām garšīgs un spirdzinošs, īpaši, ja atdzesēts.
Tiktāl viss būtu labi, bet kas tas ir? Vai kopā ar garšas baudu neesmu uzsūcis savā organismā dzīvi saīsinošas vielas? Jeb gluži otrādi? Jautājums, šķiet, sēņu zinātniekiem
2006. gada 20. septembrī, 19:22Pēteris
* Atbildes un piebildes ->

sēnēm ir aizsardzība pret apēšanu. izstrādājot mūžu saīsinošās vielas,
potenciālie sēņu ēdāji 73 gadu vietā dzīvo tikai 70 gadus un apēd mazāk sēņu,
tā palielinot sēņu populācijas izdzīvošanas spējas.
2006. gada 23. septembrī, 8:40Ģederts

Vēsturnieki izpētījuši, ka visi cilvēki, kas 1593. gadā ēduši sēnes, ir miruši ;)

Daži ievārījumi, laikam jau tie, kuri šķidrāki, mēdz apaugt ar stingrāku sēņoti, ka citi. Tādus esmu redzējis uz zemeņu un plūmju zaptēm. Tas, ka šķidrums pie vainas, spriežu arī pēc tā, ka man tāda sēne auga uz fotofiksāžas. Domāju, ka neviens Tev neuzdrošināsies teikt neko labu vai sliktu par Tevis lietoto šķidrumu. Sēņu ir ļoti dudz un metabolismu produkti ir dažādi. Tev būtu jāmeklē kādu, kas varētu veikt bioķīmiskās analīzes.

P.S. Ja mēs zinātu, kādas draņķības satur tie pārtikas produkti, ko pērkam veikalā, laikam mirtu badā.

2006. gada 23. septembrī, 9:52Zirneklītis

ja vien jūs būtu zinājuši, kādas draņķības būs jūsu zarnu traktā, jūs nekad
nebūtu vēlējušies piedzimt
2006. gada 23. septembrī, 14:32Ģederts
Kur var uzmantot pūpēžus?
2006. gada 27. septembrī, 12:39Linda
* Atbildes un piebildes ->

Pūpēžus, piemēram, kārpainos, arī milzu, atskaitot indīgos cietpūpēžus, var ēst!! Protams, kamēr mīkstums balts, ne brūns. Nav jāvāra, var uzreiz cept. Cietpūpēžiem mīkstums ir zili melns un tie ir vāji indīgi.
2006. gada 10. novembrī, 16:13Zanda
Baltijas valstis līdz ar ziemeļvalstīm, Krieviju, Poliju un vairākām citām slāvu zemēm tiek atzītas par tādām, kur pastāv spēcīgas sēņošanas tradīcijas, kur sēnes jau kopš seniem laikiem ieņem pastāvīgu vietu uzturā un tiek gatavoti sēņu krājumi arī ziemai. Kamēr nesēņotāju zemēs cilvēki mēģina identificēt sēnes pēc grāmatām, šaubās, baidās un galu galā labāk iet uz veikalu pēc šampinjoniem, sēņotāju valstu iedzīvotāji dodas uz mežu veselām ģimenēm un jau kopš bērnības mācās atšķirt ēdamās sēnes. Ārzemnieki, kuriem sēņošana šķiet eksotiska nodarbe, reizēm ir šokēti: izrādās, ka daudzi mūsu sēņotāji pat īsti nezina, kā sēni pareizi sauc, tomēr nekļūdīgi pazīst to no skata. Nosaukumus zināt, protams, nenāk par ļaunu, bet nereti vienai sēnei ir dažādi vārdi. Arī zinātnieki, cenšoties sēnes sistematizēt, nosaukumus mēdz grozīt. Un, ja mēs gribētu perfekti ievērot terminoloģiju, būtu jāņem vērā, ka veidojumi, ko sēņotāji sauc par sēnēm, patiesībā ir augļķermeņi, bet galvenā sēne ir sēņotne, kas sastāv no pavedieniem, ko sauc par hifām, un tāpat arī nedrīkstētu teikt – tārpainas sēnes, bet laikam būtu jāsaka – kāpuraini augļķermeņi. Zinātnieki ir iecietīgi un to no sabiedrības neprasa. Viņi arī cenšas palīdzēt tiem sēņošanas entuziastiem, kuri mežā atraduši nepazīstamas sēnes un grib noskaidrot, kas tās ir un vai ēdamas. Tikai jāatceras, ka sēni nevar identificēt ne pēc amatieru fotogrāfijas, ne pēc nogrieztas cepurītes, to vajadzētu uzrādīt lietpratējiem veselu, un vēl labāk, ja var atnest vairākas – jaunākas un vecākas. Sēnes vispār ir ļoti savdabīgi dabas veidojumi, kas nav ne augi, ne dzīvnieki. Atšķirībā no augiem sēnēs nav hlorofila un tās pašas nespēj sev nodrošināt vajadzīgās barības vielas, bet pārtiek no gatavām vielām, ko saražo citi organismi. Atšķirībā no dzīvniekiem sēnēm nav nervu, nav orgānu sistēmu un tās nespēj pārvietoties.
Lai nu kā, mums, parastiem, ar teorētiskām zināšanām neapbruņotiem sēņotājiem ir svarīgi nepārvērtēt savu sēņu pazinēju prasmi – arī tas jāmācās kopš bērnības.
2006. gada 27. septembrī, 16:32a
* Atbildes un piebildes ->

sēnes ir sēnes. nevajag jau sarežģīt vienkāršas lietas. piezīmes autors tāds pārāk
erudīts. tikai absolūta erudīcija bieži vien robežojas ar glupību. par tārpainām
sēnēm sauc arī tādas, ko izalojuši pieauguši kukaiņi. tā kā nebūs vienmēr
"kāpuraini"... un ne jau zinātnieki ir galvenie lietu sarežģītāji... =)
2006. gada 29. septembrī, 19:15Ģederts

ēēm, gļotsēnes tīri labi spēj pārvietoties, bet tās, šķiet, par sēnēm saukt nebūtu īsti korekti
2007. gada 24. septembrī, 22:15NADPH
Kas lūdzu tā par augļskābi HCA KAS MAZINA APETĪTI un veicinot tauku sadegšanu organismā.??Paldies.
2006. gada 3. oktobrī, 11:22anda
* Atbildes un piebildes ->

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 3. oktobrī, 11:17)
2006. gada 3. oktobrī, 18:46Zirneklītis
vēlos uzzināt par toksiskajām vielām mūsu pārtikā un kosmētikā!paldies!!!!
2006. gada 4. oktobrī, 9:30merlina
* Atbildes un piebildes ->

varbūt vienkārši par "kaitīgajām"? jo bez toksiskām (kuru pārtikā un kosmētikā
tiešām ir maz), ir vēl mutagēnas, kancerogēnas, genotoksiskas...
2006. gada 4. oktobrī, 10:28Ģederts

ir bijuši vairāki raksti žurnālā "vides vēstis".
parakņājies viņu mājas lapā vai arī pavaicā kontaktpersonām!
2006. gada 9. oktobrī, 16:52Vija

Šī gada 29. oktobrī plkst. 4:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Latvijā notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.

Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2001. gada 9. janvāra Ministru Kabineta noteikumi nr. 18 „Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā „pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 3:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 4:00 – par vienu stundu atpakaļ”. Savukārt, Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku prasības.

Vienlaikus aicinām Latvijas iedzīvotājus izteikt savu viedokli un piedalīties aptaujā par to, vai arī turpmāk nepieciešams pāriet uz vasaras laiku. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij līdz šī gada beigām jāsniedz Eiropas Komisijai savs viedoklis par attiecīgās EP direktīvas ietekmi uz dažādām tautsaimniecības nozarēm konkrētajā dalībvalstī (piemēram, transports, komunikācijas, rūpniecība). Apkopojot visu ES dalībvalstu viedokļus, Eiropas Komisija sniegs Ziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropas Padomei un Ekonomikas un sociālo jautājumu komitejai, kas pēc tā izvērtēšanas lems par vasaras laika režīma turpmāku piemērošanu vai nepiemērošanu arī turpmāk.

Ikviens Latvijas iedzīvotājs var izteikt savu viedokli, vai arī turpmāk nepieciešams pāriet uz vasaras laiku, gan Ekonomikas ministrijas mājas lapā internetā (http://www.em.gov.lv/), gan Ministru Kabineta mājas lapā internetā (http://www.mk.gov.lv/).

Vasaras laiks ir laiks, kas ir par vienu stundu priekšā joslu laikam un kuru daudzās valstīs lieto pavasara, vasaras un rudens periodā. Latvijā vasaras laiks tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas plkst. 3:00 līdz oktobra pēdējai svētdienai plkst. 4:00.

Papildus informācija par pārejas uz vasaras laiku pieejama Ekonomikas ministrijas mājas lapā internetā – http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=13340. Savukārt, informāciju par laiku visā pasaulē (par laika joslām, cik ir pulkstenis kādā konkrētā valstī jeb pilsētā, par valstu pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ, utt.) varat iegūt portālā http://www.timeanddate.com/.

Par pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā atbildīgā institūcija ir Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa
Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 27. martā, 9:52)
2006. gada 19. oktobrī, 21:02Zirneklītis
http://www.em.gov.lv/em/2nd/?lang=lv&id=15094&cat=621
Atbildes un piebildes ->
Labrīt!
Vai kāds lūdzu varētu izskaidrot, cik pamatots ir viedoklis, ka nav pareizi ēst svaigas (mazsālītas) saldūdens zivis, jo tām esot dažādi parazīti! Vai tādi tiešām ir un man obligāti vimbas jācep???
Paldies jau iepriekš.
2006. gada 20. oktobrī, 7:56Mikī
* Atbildes un piebildes ->

Cik atceros no docentes Slokas stāstītā – tas ir pamatoti. Kā piemērs tika minēts lietuviešu jēlo līdaku mīlestība un sekas tam.
2006. gada 21. oktobrī, 1:56Zirneklītis
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] 6 [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 219
LMB
Projekti
Latvijas gliemji
Pēdējās izmaiņas: Atsauksmēm un jautājumiem

Creative Commons License 2019 Publicēts LU serverī izmantojot Starptautisko Atsaucoties-Nemainot nosacījumus licenci — (CC BY-SA).