LMB
Latvijas Malakologu biedriba
Par biedrību Valde Kontakti Presei
Latvijas Malakologu biedriba

Domu doze


Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu

vai tā ir taisnība, ka bērzlapes dalās vārāmajās un tādās, kuras var ēst tikai uzcepot bez vārīšanas? Tatā runā: jo tumšāka bērzlapes cepurīte jo indīgāka???
2007. gada 10. augustā, 12:49Elīna
:-:

    Ja par pirmo cilvēku domas dalās, tad par krāsām gan nepareizi runā. Manuprāt nevienu bērzlapi nevar ēst, ja tā iepriekš nav novārīta. Kaut vai tāpēc, ka bērzlapu sugas ir grūti savā starpā atšķirt.

    Dažas bērzlapes nevar ēst, jo tās vienkārši ir ļoti sīvas. Pie tam garša būtiski var atšķirties kātiņam no cepurītes, jaunām sēnēm no jau paugušām utt. Garšas īpatnības ir būtisks bērzlapes sugas noteikšanas rādītājs. Ne jau velti ir tāda mīkla: „Kas tas ir – iet pa mežu un spļaudās?”. Atminējums ir – tas ir bērzlapju speciālists.

    A. Amoliņa prāt' daļu bērzlapu var ēst nevārītas, daļu var ēst nevārītas, ja novāc vai noplaucē lapiņas, daļa ēdama tikai novārītas, bet daļas nav ēdamas pat novārītas, jo saglabā savu sīvo vai rūgto garšu.

    Cepurītes krāsa var mainīties gan sēnei kļūstot vecākai, gan tā ir atkarīga no laika apstākļiem. Lietus bērzlapes parasti izbalina. A. Amoliņš grāmatā «Bērzlapes» raksta, ka krāsu maiņa var būt pārsteidzoša, piemēram, ametista bērzlapes (Russula amethystina) violetā cepurīte pēc lietus nekļūst gaišāka vai zilgana, bet kļūst dzeltena.

    Par to tumšo cepurīti un indīgumu nebūs taisnība. Piemēram, tādas ēdamās bērzlapes kā violetzaļā bērzlape (Russula cyanoxantha), vīnsarkanā bērzlape(Russula vinosa) vai veselā bērzlape (Russula integra), ir ar stipri tumšām cepurītēm, toties tāda neēdama sēne kā žults bērzlape (Russula fellea) ir pat ar ļoti gaišu cepurīti. Daļa autoru šo sēni uzskata pat par indīgu.

    Vairāk par bērzlapēm:
    http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/vasaras.shtml#v18

    2007. gada 10. augustā, 20:55Zirneklītis

Šeit vari ierakstīt savu atbildi vai pārdomas par doto ierakstu. Jauna ieraksta veidošanai izmanto citu lapu: [Pievienot jaunu ierakstu -> ]










Šo lauku atstāj tukšu:
Vārds
Parole (var izpalikt):
Ieraksts
Datorpasta adrese (e-mail) (var izpalikt)

Šo adresi ļaut redzēt visiem
Mājas lapa (var izpalikt)

Saistīta ieraksta ID (var izpalikt)
Veidot kā jaunu ierakstu  
Šeit var apskatīt esošos ierakstus ->

Atļautās HTML komandas ->

LMB

Par biedrību

Statūti

Kontakti

Valde

Biedri

Bijušie biedri

Projekti

Upespērleņu biotopu aizsardzība

Gliemeņu upju aizsardzība

Mikroliegumi aizsargājamām gliemju sugām


Ziemeļu upespērlene

Vīngliemezis

Latvijas gliemji

Gada gliemji

Latvijas gliemeņu sugu saraksts

Latvijas gliemežu sugu saraksts

Pēdējās izmaiņas: Atsauksmēm un jautājumiem

Creative Commons License 2020 Publicēts LU serverī izmantojot Starptautisko Atsaucoties-Nemainot nosacījumus licenci — (CC BY-SA).