Paskaidrojumi lietotājiem
[..][.]
Atlasīt failus pēc nosaukuma vai vārda:

 
Sagatavo lapu izdrukāšanai

Parka jeb īstais vīngliemezis (Helix pomatia)  

Gliemeži (Gastropoda)



Mudītes Rudzītes teksts


Raibais vīngliemezis
Arianta arbustorum


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Markuss Moll

Raibais vīngliemezis ir vienīgais dzīvnieks Latvijā, kas ne tikai spēj uzturēties uz latvāņiem, bet arī baroties ar tiem. Visām citām dzīvām radībām, ieskaitot cilvēku, latvāņi sagādā tikai rūpes un nedienas.

Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Aivars Petriņš

Vienīgā gliemežu suga, kas kļuvusi par kaitēkli ne tikai dārzos, bet arī mežos un upju palienēs.


Sarkanā kailgliemeža (Arion rufus) un Spānijas kailgliemeža (Arion lusitanicus) pārošanās


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Edgars Dreijers


Spānijas kailgliemezis
Arion lusitanicus


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Edgars Dreijers

Spānijas kailgliemezis (Arion lusitanicus auctt., non J. Mabille, 1868) Latvijas faunai ir jauna, pagaidām vēl nav plaši izplatīta, bet bīstama suga. Šī suga savairojoties var nodarīt nopietnus kaitējumus lauksaimniecībai, apdraud vietējās sugas, kā arī var izplatīt parazītus un augu slimības. Spānijas kailgliemež ķermeņa garums 7 – 14 cm. Krāsa var būt dažāda, taču biežāk tā ir brūngani netīri pelēkzaļa. Gliemeži var būt arī brūngani, oranžīgi vai pelēcīgi. Pēda vienkrāsaina gandrīz balta, krēmkrāsas vai pelēka, gļotas bezkrāsainas vai nedaudz dzeltenīgas. Uz ķermeņa virsmas labi izteikti lieli un iegareni kārpiņveida izcilnīši. Lai sugu precīzi identificētu, nepieciešams veikt dzimumsistēmas preparēšanu. Spānijas kailgliemezi var sajaukt ar sarkano kailgliemezi. Līdz šim Latvijā konstatētie sarkanie kalgliemeži ir atrasti dabiskos mežos un parasti melnā krāsā. Spānijas kailgliemezim melni īpatņi ir ļoti reti.


!!!

Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Edgars Dreijers

!!!


Sarkanais kailgliemezis
Arion rufus


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Edgars Dreijers

Sarkanais kailgliemezis Arion rufus ir viens no lielākajiem Latvijas gliemežiem. Tā izstiepta ķermeņa garums var būt 10 – 15 cm (ļoti reti līdz 20 cm). Ķermeņa krāsojums no oranža līdz ogļu melnam. Gļotas uz ķermeņa bezkrāsainas, kairinot tiek izdalītas gļotas ar dzeltenīgu nokrāsu. Maziļiem ir sānu joslas, kuras pieaugot izzūd. Dzīvnieka dzīves cikls ir apm. gads. Dzimumbriedumu sarkanā kailgliemeža īpatņi sasniedz augusta vidū, septembrī, kad arī ir iespējams novērot to vairošanos. Dzīvnieki dzīves laikā pārojas vairākas reizes ar dažādiem partneriem, bet var dēt arī pašapaugļotas olas. Parasti vienā dējumā ir ap 60 olām, bet var būt arī dējumi no divām vai pat 120 olām. Pēc vairošanās perioda var izveidot trīs, četrus dējumus. Olas tiek dētas septembrī, oktobrī. To attīstība ilgst aptuveni trīs nedēļas. Ziemojošā stadija ir mazuļi. Sugu precīzi noteikt ir iespējams tikai anatomiski. Latvijā ir zināma viena atradne. Sarkanais kailgliemezis ir saistīts ar dabiskiem mežiem. Ir nepieciešams skaidrot šīs sugas izplatību.

!!!

Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Edgars Dreijers

!!!


Krūmgliemezis un vīngliemezis


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Aivars Petriņš

Eiropas krūmgliemezis Bradybaena fruticum (pa kreisi) un
dārza vīngliemezis Cepaea hortensis (pa labi)

Latvijā izplatītas sugas, ko parasti gadās redzēt mežos un pļavās ūdeņu tuvumā.


Dārza vīngliemezis
Cepaea hortensis


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Markuss Moll

Viena no biežāk sastopamajām gliemežu sugām Latvijā, kas labi atpazīstama pēc dzelteni brūnā svītrojuma. Dārza vīngliemezis dzīvo ne tikai dārzos, bet arī parkos un mežos.

Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Markuss Moll

Šajā attēlā labi saskatāma izžuvušo gļotu plēvīte, ar kādu visi čaulgliemeži mēdz piestiprināties pie cietiem objektiem.

Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Markuss Moll

Dažreiz gliemeži piestiprinās pie tik tieviem augu stumbriem, ka grūti pat saprast, kā viņiem tur izdevies uzrāpties. Tas iespējams, tādēļ, ka gliemezis savu muskuļaino pēdu spēj apliekt apkārt ap auga stumbru, un tad tas spēj turpināt rāpot tāpat kā pa plakanu virsmu.


Margainais vārpstiņgliemezis
Clausilia dubia


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Aivars Petriņš

Arī margainais vārpstiņgliemezis ir vecu mežu indikatorsuga. Visi vārpstiņgliemeži savā starpā atšķirami ne tikai pēc čaulas formas, bet arī pēc čaulas ieejas veidojuma, kas fotogrāfijā nav redzams.


Vālīšveida vārpstiņgliemezis
Clausilia pumila


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Aivars Petriņš

Viena no mežaudžu atslēgas biotopu indikatorsugām. Sastopams tikai vecos un dabiskos mežos.


Parastais gludgliemezis
Cochlicopa lubrica


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Aivars Petriņš

Gludgliemeži ir mazi gliemezīši, kas dzīvo zemsedzē un parasti dabā ar „neapbruņotu aci” ir grūti pamanāmi. Tomēr uz kopējā augsnes sīkdzīvnieku fona tie ir vieni no lielākajiem augsnes faunas pārstāvjiem.


Lielais gludgliemezis
Cochlicopa nitens


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Aivars Petriņš

Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorija. Sastopams kalcifīlās mitrainēs ūdenskrātuvju tuvumā.


Lēcveida vīngliemezis
Helicigona lapicida


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Aivars Petriņš

Latvijas Sarkanās grāmatas 0. kategorija. Šis gliemezis Latvijā nebija atrasts kopš 20. gadsimta 30-tajiem gadiem, tādēļ tas nokļuva LSG 0.kategorijā. Taču pēdējos gados tas atrasts vienā no sen zināmajām vietām, un arī konstatētas jaunas atradnes. Gliemežu slēptais dzīves veids un nelielie ķermeņa izmēri ir galvenie iemesli, kādēļ gliemežus ne vienmēr izdodas konstatēt to dzīves vietās.


Liellūpas vīngliemezis
Isognomostoma isognomostomos


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Intars Gurčonoks

Neliels gliemezis, kura čaulas platums ir 7 – 11 mm, bet augstums 4 – 7 mm. Čaulu klāj matiņi un tās ieeja ir ar izteiktu lielu, baltu lūpu, kas atliekta uz ārpusi ar asu malu. Liellūpas vīngliemezis ir meža suga. Latvijā konstatēts galvenokārt platlapju mežos dažās Daugavas sāngravās.

Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Intars Gurčonoks
Tapšanas laiks: 2012.09.

Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Intars Gurčonoks
Tapšanas laiks: 2012.09.


Tumšais kailgliemezis
Limax cinereo-niger


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Mudīte Rudzīte
Tapšanas laiks: 2008.07.19 16:30

Viens no izmēros lielākajiem kailgliemežiem Latvijā. Izstiepjoties atsevišķi eksemplāri var sasniegt pat 20 cm garumu, bet biežāk sastopami 10 līdz 15 cm gari dzīvnieki. Tumšais kailgliemezis ir viens no augstvērtīgo meža biotopu indikatoriem. Tas sastopams ilgstoši neskartos lapu koku un jauktos mežos. Izņēmuma kārtā tas var būt sastopams arī cilvēka mītņu tuvumā, ja netālu ir meži, kuros mitinās daudz šo gliemežu. Dārzos un pie mājām biežāk gan sastopams tumšā kailgliemeža ‘sugas brālis’ – milzu kailgliemezis, kuru no tumšā var viegli atšķirt pēc pēdas krāsas. Tumšajam kailgliemezim pēda ir tumša ar gaišu joslu pa vidu, bet milzu kailgliemezim – balta. Latvijā pēdējos gados ļoti intensīvi izcērt mežus, tomēr augstvērtīgo mežu biotopiem ir piešķirts aizsardzības statuss. Tātad varētu domāt, ka šī suga Latvijā nebūs apdraudēta. Tomēr nākotnē tai varētu rasties problēmas populācijas areāla fragmentācijas dēļ, jo gliemeži nespēj pārvarēt lielus attālumus.
!!!


Milzu kailgliemezis
Limax maximus


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Aivars Petriņš

Sinantropa suga. Sastopams dārzos un pagrabos. Dažreiz nobiedē cilvēkus ar savu izskatu, jo lielākie eksemplāri izstiepjoties var sasniegt 20 cm garumu.


Pirmoreiz ieraugot zl , tieam biju prsteigts un nedaudz izbiedts. Jo tik lielu gliemezi , redzu pirmoreiz m.

2007. gada 13. jūlijā, 14:21Ainrs

Man itds prtis uzrads pagrab. Ar pirmo reizi dus ieraudzju un negaidti
deguna priek uz sienas. Lieli un dvaini un diezgan pretgi!

2009. gada 3. jūlijā, 0:14Atis

odien pirmo reizi m ieraudzju o gliemezi sav malkas nt... diezgan
biedjos, ja t godgi...

2009. gada 29. septembrī, 19:32Buda

Ar es pirmoreizi ieraugot,ovakar,biju izbrnta,pat nezinju ka tdi ir!

2011. gada 3. jūlijā, 23:01GUNTA

odien ieraudzju Malnavas muias park

2013. gada 31. jūlijā, 22:29vilnis

Lielais dīķgliemezis
Lymnaea stagnalis


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Mudīte Rudzīte

Lielais dīķgliemezis Lymnaea stagnalis dzīvo ezeros un dīķos. Dažreiz gadās redzēt to ļoti lielā skaitā, bet tā ir viena no ekoloģijas likumsakarībām – ienākot jaunā ūdenskrātuvē jebkura ūdens gliemežu sugas var savairoties lielā daudzumā, jo nav konkurējošās sugas. Vēlāk ienāk arī citas sugas un izveidojas līdzsvars. Lielais dīķgliemezis elpo atmosfēras skābekli, tādēļ nereti tas redzams uzrāpies pa kādu auga stumbru līdz ūdens virsmai un atvēris elpatveri, kas izskatās kā neliels caurumiņš gliemeža sānos. Tas tādēļ, ka evolūcijas gaitā dīķgliemeži atgriezušies dzīvot ūdenī pēc tam, kad viņu senči bija kļuvuši par sauszemes gliemežiem. Bet senākie dīķgliemežu senči, tāpat kā mums visiem, bija jūras iemītnieki. Tie elpoja ar žaunām, un lielākā daļa mūsdienās sastopamie gliemeži arī elpo ar žaunām. Tāpat kā abinieku senči, arī sauszemes gliemežu senči pakāpeniski pielāgojās dzīvei gaisa vidē un ieguva spēju elpot ar plaušām. Pēc tam daļa no sauszemes gliemežiem atkal atgriezās dzīvot ūdenī, bet tiem saglabājas plaušas un nepieciešamība ieelpot gaisu.

!!!

Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Mudīte Rudzīte

!!!


Skrajribu jeb boreālais vārpstiņgliemezis
Macrogastra latestriata


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Aivars Petriņš

Viena no retākajām vārpstiņgliemežu sugām. Atšķirama no pārējām pēc ribu, t.i., smalko svītriņu uz čaulas virsmas, attālinātā novietojuma


Krokainais vārpstiņgliemezis
Macrogastra plicatula


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Aivars Petriņš

Vārpstiņgliemeži parasti uzturas uz kritalām un celmiem, barības meklējumos mēdz uzrāpties uz dažādiem zemsedzes objektiem.


Iesārtais mitrgliemezis
Monachoides incarnata


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Mudīte Rudzīte

Iesārtā mitrgliemeža čaulas augstums ir 9 – 11 mm, čaulas platums 13 – 16 mm, čaulas krāsa iedzelteni brūna, pēdējā vijuma perifērijā gaišāka nenorobežota josla, kurā labāk saskatāms čaulas virsmas svītrojums. Tas samērā bieži sastopams vidēji mitros lapu koku mežos un krūmājos Viduseiropā, bet Latvija ir iesārtā mitrgliemeža sugas areāla ziemeļu robeža. Zināmas divas atradnes Vidzemē un viena Kurzemē. Tas, ka Latvijā atrasta suga, kas tipiska lapu koku mežiem, nebūt neliecina par klimata pasiltināšanos, kā varbūt gribētos domāt. Šī suga ir atlantiskais relikts, kas tāpat kā lapu koku mežu „oāzes” saglabājušās no Atlantiskā perioda (pirms 5500 – 7500 gadiem), kad visā tagadējā Latvijas teritorijā dominēja platlapju meži, un ziemas bija siltākas, līdzīgi kā tagad tas ir visās Viduseiropas valstīs.

!!!

Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Mudīte Rudzīte

!!!


Brūnā svītrspolīte
Nesovitrea hammonis


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Aivars Petriņš

Viena izplatītākajām zemsedzes gliemežu sugām Latvijā, sastopama dažādos biotopos, ja augsnes virskārtu klāj bagātīga, daļēji sadalījušos augu atlieku kārta.


Ķiploku gludspolīte
Oxychilus alliarius


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Mudīte Rudzīte
Tapšanas laiks: 2007.02.

Pazīmes. Čaulas platums 5,5-7 mm. Čaula saplacināti koniska ar 4-4,5 samērā saplacinātiem vijumiem. Šuve sekla. Izskatās, ka čaula būtu it kā ciešāk savīta nekā kambara gludspolītei. Pēdējā vijuma pēdējā ceturtdaļa viegli saplacināta un pastiepta. Čaula plāna, caurspīdīga, gaiši dzeltenīgi brūna, vai arī nedaudz zaļgana, pēdējā vijuma apakšpusē čaulas iekšējā struktūrā nenorobežots, piemeini balts krāsojums. Čaulas virsma gluda un spīdīga. Gliemeža ķermenis tumšā pelēkzilā krāsā. Saspiežot dzīvu gliemezi, jūtama stipra raksturīgā ķiploku smarža.

Līdzīgās sugas. Kambara gludspolīte.

Sugas ekoloģiskais tips. Mežu suga.

Izplatība un sastopamība. Dažas atradnes

Biotops. Dažādi jauktie un lapu koku meži, var būt arī klintis, dārzi un siltumnīcas, arī uz skābām augsnēm.

!


l, ka nav fokusa.

2011. gada 16. jūlijā, 11:15Laura

Parastais dzintargliemezis
Succinea putris


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Aivars Petriņš

Viena no visbiežāk sastopamajām gliemežu sugām Latvijā. Šādu nosaukumu ieguvis čaulas krāsas dēļ.


Četrzobu pumpurgliemezis
Vertigo geyeri


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Vollrath Wiese

Četrzobu pumpurgliemeža čaulas augstums nepārsniedz 2 mm. Šie ļoti sīkie gliemezīši dzīvo augsnes virskārtā, taču tikai kalcifīlās vietās, kur ir pietiekami daudz mitruma. Tā ir reta un aizsargājama suga, iekļauta Latvijas Sarkanajā Grāmatā un Eiropas Savienības Sugu nu biotopu direktīvas aizsargājamo sugu sarakstā. Zinātniskajā nosaukumā vārds geyeri ir sugas epitets, kas sugai dots par godu ievērojamam vācu malakologam Dr.h.c. Dāvidam Geieram, kurš dzimis 1855. gadā
!

[..]
Parka jeb īstais vīngliemezis (Helix pomatia)  

/ [*] [.] ?
Lapa veidota ar Attēlu albumu kopa v.:6.05.12. [ 2014.11.30./07:18 karlo at lanet.lv]
--------- Veiksmīgu dienu! ---------