Izdrukāts no http://gliemji.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=gliemezhi&s=g

Gliemeži (Gastropoda)



Mudītes Rudzītes teksts



Raibais vīngliemezis
Arianta arbustorum


Raibais vīngliemezis<br><i>Arianta arbustorum</i>
Attēla autors: (C) Markuss Moll UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Markuss Moll

Raibais vīngliemezis ir vienīgais dzīvnieks Latvijā, kas ne tikai spēj uzturēties uz latvāņiem, bet arī baroties ar tiem. Visām citām dzīvām radībām, ieskaitot cilvēku, latvāņi sagādā tikai rūpes un nedienas.

Raibais vīngliemezis<br><i>Arianta arbustorum</i>
Attēla autors: (C) Aivars PetriņŔ UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Aivars PetriņŔ

Vienīgā gliemežu suga, kas kļuvusi par kaitēkli ne tikai dārzos, bet arī mežos un upju palienēs.


Sarkanā kailgliemeža (Arion rufus) un Spānijas kailgliemeža (Arion lusitanicus) pāroŔanās


Sarkanā kailgliemeža (<i>Arion rufus</i>) un Spānijas kailgliemeža (<i>Arion lusitanicus</i>) pāroŔanās
Attēla autors: (C) Edgars Dreijers UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Edgars Dreijers


Spānijas kailgliemezis
Arion lusitanicus


Spānijas kailgliemezis<br><i>Arion lusitanicus</i>
Attēla autors: (C) Edgars Dreijers UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Edgars Dreijers

Spānijas kailgliemezis (Arion lusitanicus auctt., non J. Mabille, 1868) Latvijas faunai ir jauna, pagaidām vēl nav plaÅ”i izplatÄ«ta, bet bÄ«stama suga. Å Ä« suga savairojoties var nodarÄ«t nopietnus kaitējumus lauksaimniecÄ«bai, apdraud vietējās sugas, kā arÄ« var izplatÄ«t parazÄ«tus un augu slimÄ«bas. Spānijas kailgliemež Ä·ermeņa garums 7 ā€“ 14 cm. Krāsa var bÅ«t dažāda, taču biežāk tā ir brÅ«ngani netÄ«ri pelēkzaļa. Gliemeži var bÅ«t arÄ« brÅ«ngani, oranžīgi vai pelēcÄ«gi. Pēda vienkrāsaina gandrÄ«z balta, krēmkrāsas vai pelēka, gļotas bezkrāsainas vai nedaudz dzeltenÄ«gas. Uz Ä·ermeņa virsmas labi izteikti lieli un iegareni kārpiņveida izcilnÄ«Å”i. Lai sugu precÄ«zi identificētu, nepiecieÅ”ams veikt dzimumsistēmas preparÄ“Å”anu. Spānijas kailgliemezi var sajaukt ar sarkano kailgliemezi. LÄ«dz Å”im Latvijā konstatētie sarkanie kalgliemeži ir atrasti dabiskos mežos un parasti melnā krāsā. Spānijas kailgliemezim melni Ä«patņi ir ļoti reti.


Spānijas kailgliemezis<br><i>Arion lusitanicus</i>
Attēla autors: (C) Edgars Dreijers UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Edgars Dreijers


Sarkanais kailgliemezis
Arion rufus


Sarkanais kailgliemezis<br><i>Arion rufus</i>
Attēla autors: (C) Edgars Dreijers UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Edgars Dreijers

Sarkanais kailgliemezis Arion rufus ir viens no lielākajiem Latvijas gliemežiem. Tā izstiepta Ä·ermeņa garums var bÅ«t 10 ā€“ 15 cm (ļoti reti lÄ«dz 20 cm). Ķermeņa krāsojums no oranža lÄ«dz ogļu melnam. Gļotas uz Ä·ermeņa bezkrāsainas, kairinot tiek izdalÄ«tas gļotas ar dzeltenÄ«gu nokrāsu. Maziļiem ir sānu joslas, kuras pieaugot izzÅ«d. DzÄ«vnieka dzÄ«ves cikls ir apm. gads. Dzimumbriedumu sarkanā kailgliemeža Ä«patņi sasniedz augusta vidÅ«, septembrÄ«, kad arÄ« ir iespējams novērot to vairoÅ”anos. DzÄ«vnieki dzÄ«ves laikā pārojas vairākas reizes ar dažādiem partneriem, bet var dēt arÄ« paÅ”apaugļotas olas. Parasti vienā dējumā ir ap 60 olām, bet var bÅ«t arÄ« dējumi no divām vai pat 120 olām. Pēc vairoÅ”anās perioda var izveidot trÄ«s, četrus dējumus. Olas tiek dētas septembrÄ«, oktobrÄ«. To attÄ«stÄ«ba ilgst aptuveni trÄ«s nedēļas. ZiemojoŔā stadija ir mazuļi. Sugu precÄ«zi noteikt ir iespējams tikai anatomiski. Latvijā ir zināma viena atradne. Sarkanais kailgliemezis ir saistÄ«ts ar dabiskiem mežiem. Ir nepiecieÅ”ams skaidrot Ŕīs sugas izplatÄ«bu.

Sarkanais kailgliemezis<br><i>Arion rufus</i>
Attēla autors: (C) Edgars Dreijers UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Edgars Dreijers


Krūmgliemezis un vīngliemezis


Krūmgliemezis un vīngliemezis
Attēla autors: (C) Aivars PetriņŔ UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Aivars PetriņŔ

Eiropas krūmgliemezis Bradybaena fruticum (pa kreisi) un
dārza vīngliemezis Cepaea hortensis (pa labi)

Latvijā izplatītas sugas, ko parasti gadās redzēt mežos un pļavās ūdeņu tuvumā.


Dārza vīngliemezis
Cepaea hortensis


Dārza vīngliemezis<br><i>Cepaea hortensis</i>
Attēla autors: (C) Markuss Moll UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Markuss Moll

Viena no biežāk sastopamajām gliemežu sugām Latvijā, kas labi atpazīstama pēc dzelteni brūnā svītrojuma. Dārza vīngliemezis dzīvo ne tikai dārzos, bet arī parkos un mežos.

Dārza vīngliemezis<br><i>Cepaea hortensis</i>
Attēla autors: (C) Markuss Moll UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Markuss Moll

Å ajā attēlā labi saskatāma izžuvuÅ”o gļotu plēvÄ«te, ar kādu visi čaulgliemeži mēdz piestiprināties pie cietiem objektiem.

Dārza vīngliemezis<br><i>Cepaea hortensis</i>
Attēla autors: (C) Markuss Moll UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Markuss Moll

Dažreiz gliemeži piestiprinās pie tik tieviem augu stumbriem, ka grūti pat saprast, kā viņiem tur izdevies uzrāpties. Tas iespējams, tādēļ, ka gliemezis savu muskuļaino pēdu spēj apliekt apkārt ap auga stumbru, un tad tas spēj turpināt rāpot tāpat kā pa plakanu virsmu.


Margainais vārpstiņgliemezis
Clausilia dubia


Margainais vārpstiņgliemezis<br><i>Clausilia dubia</i>
Attēla autors: (C) Aivars PetriņŔ UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Aivars PetriņŔ

ArÄ« margainais vārpstiņgliemezis ir vecu mežu indikatorsuga. Visi vārpstiņgliemeži savā starpā atŔķirami ne tikai pēc čaulas formas, bet arÄ« pēc čaulas ieejas veidojuma, kas fotogrāfijā nav redzams.


VālÄ«Å”veida vārpstiņgliemezis
Clausilia pumila


VālÄ«Å”veida vārpstiņgliemezis<br><i>Clausilia pumila</i>
Attēla autors: (C) Aivars PetriņŔ UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Aivars PetriņŔ

Viena no mežaudžu atslēgas biotopu indikatorsugām. Sastopams tikai vecos un dabiskos mežos.


Parastais gludgliemezis
Cochlicopa lubrica


Parastais gludgliemezis<br><i>Cochlicopa lubrica</i>
Attēla autors: (C) Aivars PetriņŔ UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Aivars PetriņŔ

Gludgliemeži ir mazi gliemezÄ«Å”i, kas dzÄ«vo zemsedzē un parasti dabā ar ā€žneapbruņotu aciā€ ir grÅ«ti pamanāmi. Tomēr uz kopējā augsnes sÄ«kdzÄ«vnieku fona tie ir vieni no lielākajiem augsnes faunas pārstāvjiem.


Lielais gludgliemezis
Cochlicopa nitens


Lielais gludgliemezis<br><i>Cochlicopa nitens</i>
Attēla autors: (C) Aivars PetriņŔ UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Aivars PetriņŔ

Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorija. Sastopams kalcifīlās mitrainēs ūdenskrātuvju tuvumā.


Lēcveida vīngliemezis
Helicigona lapicida


Lēcveida vīngliemezis<br><i>Helicigona lapicida</i>
Attēla autors: (C) Aivars PetriņŔ UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Aivars PetriņŔ

Latvijas Sarkanās grāmatas 0. kategorija. Å is gliemezis Latvijā nebija atrasts kopÅ” 20. gadsimta 30-tajiem gadiem, tādēļ tas nokļuva LSG 0.kategorijā. Taču pēdējos gados tas atrasts vienā no sen zināmajām vietām, un arÄ« konstatētas jaunas atradnes. Gliemežu slēptais dzÄ«ves veids un nelielie Ä·ermeņa izmēri ir galvenie iemesli, kādēļ gliemežus ne vienmēr izdodas konstatēt to dzÄ«ves vietās.


Liellūpas vīngliemezis
Isognomostoma isognomostomos


Liellūpas vīngliemezis<br><i>Isognomostoma isognomostomos</i>
Attēla autors: (C) Intars Gurčonoks UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Intars Gurčonoks

Neliels gliemezis, kura čaulas platums ir 7 ā€“ 11 mm, bet augstums 4 ā€“ 7 mm. Čaulu klāj matiņi un tās ieeja ir ar izteiktu lielu, baltu lÅ«pu, kas atliekta uz ārpusi ar asu malu. LiellÅ«pas vÄ«ngliemezis ir meža suga. Latvijā konstatēts galvenokārt platlapju mežos dažās Daugavas sāngravās.

Liellūpas vīngliemezis<br><i>Isognomostoma isognomostomos</i>
Attēla autors: (C) Intars Gurčonoks
TapÅ”anas laiks: 2012.09. UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Intars Gurčonoks
TapŔanas laiks: 2012.09.

Liellūpas vīngliemezis<br><i>Isognomostoma isognomostomos</i>
Attēla autors: (C) Intars Gurčonoks
TapÅ”anas laiks: 2012.09. UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Intars Gurčonoks
TapŔanas laiks: 2012.09.


TumŔais kailgliemezis
Limax cinereo-niger


TumŔais kailgliemezis<br><i>Limax cinereo-niger</i>
Attēla autors: (C) Mudīte Rudzīte
TapÅ”anas laiks: 2008.07.19 16:30 UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Mudīte Rudzīte
TapŔanas laiks: 2008.07.19 16:30

Viens no izmēros lielākajiem kailgliemežiem Latvijā. Izstiepjoties atseviŔķi eksemplāri var sasniegt pat 20 cm garumu, bet biežāk sastopami 10 lÄ«dz 15 cm gari dzÄ«vnieki. TumÅ”ais kailgliemezis ir viens no augstvērtÄ«go meža biotopu indikatoriem. Tas sastopams ilgstoÅ”i neskartos lapu koku un jauktos mežos. Izņēmuma kārtā tas var bÅ«t sastopams arÄ« cilvēka mÄ«tņu tuvumā, ja netālu ir meži, kuros mitinās daudz Å”o gliemežu. Dārzos un pie mājām biežāk gan sastopams tumŔā kailgliemeža ā€˜sugas brālisā€™ ā€“ milzu kailgliemezis, kuru no tumŔā var viegli atŔķirt pēc pēdas krāsas. TumÅ”ajam kailgliemezim pēda ir tumÅ”a ar gaiÅ”u joslu pa vidu, bet milzu kailgliemezim ā€“ balta. Latvijā pēdējos gados ļoti intensÄ«vi izcērt mežus, tomēr augstvērtÄ«go mežu biotopiem ir pieŔķirts aizsardzÄ«bas statuss. Tātad varētu domāt, ka Ŕī suga Latvijā nebÅ«s apdraudēta. Tomēr nākotnē tai varētu rasties problēmas populācijas areāla fragmentācijas dēļ, jo gliemeži nespēj pārvarēt lielus attālumus.


Milzu kailgliemezis
Limax maximus


Milzu kailgliemezis<br><i>Limax maximus</i>
Attēla autors: (C) Aivars PetriņŔ UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Aivars PetriņŔ

Sinantropa suga. Sastopams dārzos un pagrabos. Dažreiz nobiedē cilvēkus ar savu izskatu, jo lielākie eksemplāri izstiepjoties var sasniegt 20 cm garumu.


Pirmoreiz ieraugot zālē , tiešam biju pārsteigts un nedaudz izbiedēts. Jo tik lielu gliemezi , redzu pirmoreiz mūžā.

2007. gada 13. jÅ«lijā, 14:21Ainārs

Man šitāds pārītis uzradās pagrabā. Arī pirmo reizi šādus ieraudzīju un negaidīti
deguna priekšā uz sienas. Lieli un dīvaini un diezgan pretīgi!

2009. gada 3. jūlijā, 0:14Atis

Šodien pirmo reizi mūžā ieraudzīju šo gliemezi savā malkas šķūnītī... diezgan
biedējošs, ja tā godīgi...

2009. gada 29. septembrī, 19:32Buda

Arī es pirmoreizi ieraugot,šovakar,biju izbrīnīta,pat nezināju ka tādi ir!

2011. gada 3. jūlijā, 23:01GUNTA

šodien ieraudzīju Malnavas muižas parkā

2013. gada 31. jūlijā, 22:29vilnis

Lielais dīķgliemezis
Lymnaea stagnalis


Lielais dīķgliemezis<br><i>Lymnaea stagnalis</i>
Attēla autors: (C) MudÄ«te RudzÄ«te UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Mudīte Rudzīte

Lielais dÄ«Ä·gliemezis Lymnaea stagnalis dzÄ«vo ezeros un dÄ«Ä·os. Dažreiz gadās redzēt to ļoti lielā skaitā, bet tā ir viena no ekoloÄ£ijas likumsakarÄ«bām ā€“ ienākot jaunā Å«denskrātuvē jebkura Å«dens gliemežu sugas var savairoties lielā daudzumā, jo nav konkurējoŔās sugas. Vēlāk ienāk arÄ« citas sugas un izveidojas lÄ«dzsvars. Lielais dÄ«Ä·gliemezis elpo atmosfēras skābekli, tādēļ nereti tas redzams uzrāpies pa kādu auga stumbru lÄ«dz Å«dens virsmai un atvēris elpatveri, kas izskatās kā neliels caurumiņŔ gliemeža sānos. Tas tādēļ, ka evolÅ«cijas gaitā dÄ«Ä·gliemeži atgriezuÅ”ies dzÄ«vot Å«denÄ« pēc tam, kad viņu senči bija kļuvuÅ”i par sauszemes gliemežiem. Bet senākie dÄ«Ä·gliemežu senči, tāpat kā mums visiem, bija jÅ«ras iemÄ«tnieki. Tie elpoja ar žaunām, un lielākā daļa mÅ«sdienās sastopamie gliemeži arÄ« elpo ar žaunām. Tāpat kā abinieku senči, arÄ« sauszemes gliemežu senči pakāpeniski pielāgojās dzÄ«vei gaisa vidē un ieguva spēju elpot ar plauŔām. Pēc tam daļa no sauszemes gliemežiem atkal atgriezās dzÄ«vot Å«denÄ«, bet tiem saglabājas plauÅ”as un nepiecieÅ”amÄ«ba ieelpot gaisu.

Lielais dīķgliemezis<br><i>Lymnaea stagnalis</i>
Attēla autors: (C) MudÄ«te RudzÄ«te UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Mudīte Rudzīte


Skrajribu jeb boreālais vārpstiņgliemezis
Macrogastra latestriata


Skrajribu jeb boreālais vārpstiņgliemezis<br><i>Macrogastra latestriata</i>
Attēla autors: (C) Aivars PetriņŔ UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Aivars PetriņŔ

Viena no retākajām vārpstiņgliemežu sugām. AtŔķirama no pārējām pēc ribu, t.i., smalko svÄ«triņu uz čaulas virsmas, attālinātā novietojuma


Krokainais vārpstiņgliemezis
Macrogastra plicatula


Krokainais vārpstiņgliemezis<br><i>Macrogastra plicatula</i>
Attēla autors: (C) Aivars PetriņŔ UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Aivars PetriņŔ

Vārpstiņgliemeži parasti uzturas uz kritalām un celmiem, barības meklējumos mēdz uzrāpties uz dažādiem zemsedzes objektiem.


Iesārtais mitrgliemezis
Monachoides incarnata


Iesārtais mitrgliemezis<br><i>Monachoides incarnata</i>
Attēla autors: (C) MudÄ«te RudzÄ«te UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Mudīte Rudzīte

Iesārtā mitrgliemeža čaulas augstums ir 9 ā€“ 11 mm, čaulas platums 13 ā€“ 16 mm, čaulas krāsa iedzelteni brÅ«na, pēdējā vijuma perifērijā gaiŔāka nenorobežota josla, kurā labāk saskatāms čaulas virsmas svÄ«trojums. Tas samērā bieži sastopams vidēji mitros lapu koku mežos un krÅ«mājos Viduseiropā, bet Latvija ir iesārtā mitrgliemeža sugas areāla ziemeļu robeža. Zināmas divas atradnes Vidzemē un viena Kurzemē. Tas, ka Latvijā atrasta suga, kas tipiska lapu koku mežiem, nebÅ«t neliecina par klimata pasiltināŔanos, kā varbÅ«t gribētos domāt. Å Ä« suga ir atlantiskais relikts, kas tāpat kā lapu koku mežu ā€žoāzesā€ saglabājuŔās no Atlantiskā perioda (pirms 5500 ā€“ 7500 gadiem), kad visā tagadējā Latvijas teritorijā dominēja platlapju meži, un ziemas bija siltākas, lÄ«dzÄ«gi kā tagad tas ir visās Viduseiropas valstÄ«s.

Iesārtais mitrgliemezis<br><i>Monachoides incarnata</i>
Attēla autors: (C) MudÄ«te RudzÄ«te UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Mudīte Rudzīte


Brūnā svītrspolīte
Nesovitrea hammonis


Brūnā svītrspolīte<br><i>Nesovitrea hammonis</i>
Attēla autors: (C) Aivars PetriņŔ UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Aivars PetriņŔ

Viena izplatÄ«tākajām zemsedzes gliemežu sugām Latvijā, sastopama dažādos biotopos, ja augsnes virskārtu klāj bagātÄ«ga, daļēji sadalÄ«juÅ”os augu atlieku kārta.


Ķiploku gludspolīte
Oxychilus alliarius


Ķiploku gludspolīte<br><i>Oxychilus alliarius</i>
Attēla autors: (C) Mudīte Rudzīte
TapÅ”anas laiks: 2007.02. UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Mudīte Rudzīte
TapŔanas laiks: 2007.02.

PazÄ«mes. Čaulas platums 5,5-7 mm. Čaula saplacināti koniska ar 4-4,5 samērā saplacinātiem vijumiem. Å uve sekla. Izskatās, ka čaula bÅ«tu it kā cieŔāk savÄ«ta nekā kambara gludspolÄ«tei. Pēdējā vijuma pēdējā ceturtdaļa viegli saplacināta un pastiepta. Čaula plāna, caurspÄ«dÄ«ga, gaiÅ”i dzeltenÄ«gi brÅ«na, vai arÄ« nedaudz zaļgana, pēdējā vijuma apakÅ”pusē čaulas iekŔējā struktÅ«rā nenorobežots, piemeini balts krāsojums. Čaulas virsma gluda un spÄ«dÄ«ga. Gliemeža Ä·ermenis tumŔā pelēkzilā krāsā. Saspiežot dzÄ«vu gliemezi, jÅ«tama stipra raksturÄ«gā Ä·iploku smarža.

Līdzīgās sugas. Kambara gludspolīte.

Sugas ekoloģiskais tips. Mežu suga.

Izplatība un sastopamība. Dažas atradnes

Biotops. Dažādi jauktie un lapu koku meži, var būt arī klintis, dārzi un siltumnīcas, arī uz skābām augsnēm.


Žēl, ka nav fokusa.

2011. gada 16. jūlijā, 11:15Laura

Parastais dzintargliemezis
Succinea putris


Parastais dzintargliemezis<br><i>Succinea putris</i>
Attēla autors: (C) Aivars PetriņŔ UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Aivars PetriņŔ

Viena no visbiežāk sastopamajām gliemežu sugām Latvijā. Šādu nosaukumu ieguvis čaulas krāsas dēļ.


Četrzobu pumpurgliemezis
Vertigo geyeri


Četrzobu pumpurgliemezis<br><i>Vertigo geyeri</i>
Attēla autors: (C) Vollrath Wiese UzklikŔķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Vollrath Wiese

Četrzobu pumpurgliemeža čaulas augstums nepārsniedz 2 mm. Å ie ļoti sÄ«kie gliemezÄ«Å”i dzÄ«vo augsnes virskārtā, taču tikai kalcifÄ«lās vietās, kur ir pietiekami daudz mitruma. Tā ir reta un aizsargājama suga, iekļauta Latvijas Sarkanajā Grāmatā un Eiropas SavienÄ«bas Sugu nu biotopu direktÄ«vas aizsargājamo sugu sarakstā. Zinātniskajā nosaukumā vārds geyeri ir sugas epitets, kas sugai dots par godu ievērojamam vācu malakologam Dr.h.c. Dāvidam Geieram, kurÅ” dzimis 1855. gadā

Lapa veidota ar «Attēlu albumu kopa» v.:6.05.12. [© 2014.11.30./07:18 karlo at lanet.lv]
--------- Veiksmīgu dienu! ---------